By the Way
Ar Chili Peppers astoto studijas plati "By the way" man neveidojas nekādas liriskas atmiņas. Tas nav "Californication", kurš vidusskolas laikos tika uzskatīts par teju vai augstāko rokmūzikas sasniegumu, tā vadošie hiti ne tuvu nekļuva tik leģendāri kā "Otherside", "Under the bridge" utt., un tomēr kopumā tas ir pilnīgi pietiekoši kompetents ieraksts, lai es tādu reizēm varētu paklausīties. Varbūt ne gluži regulāri, jo vispār RHCP ne tuvu nav mana mīļākā grupa, bet tas jau ir cits stāsts.
Kā jau tas piedien mūsdienu ierakstiem, "By The Way" ir ļoti garš albums - tā 16 dziesmas kopumā ilgst teju septiņdesmit minūtes un neviena no tām nav īsāka par trīs minūtēm (kā lai neatceras ar nostaļģiju laikus, kad Ramones dziesmas nebija garākas par divām minūtēm, bet "The Residents" - par vienu minūti. Ok, nezinu, kāpēc vajadzētu Residents atcerēties ar nostaļģiju, bet tas jau ir atkal cits stāsts).
No 16 dziesmām radās pieci singli. Par pirmo no tiem kļuva ieraksta tituldziesma, kas ir tik tipisks RHCP skaņdarbs, cik vien var būt - ar lirisko daļu, ar fancīgo daļu, un ar tradicionāli bezsakarīgiem tekstiem. Tad nāca "The Zephyr Song", kas man patīk labāk. Trešais singls "Can`t Stop" ir tipiskākā RHCP fankīgā dziesma, kāda vien var būt - no tā stila kā "Give it away" un "Get on top" (izņemot popsīgo piedziedājumu). Ceturtais un piektais singli - "Dosed" un "Universally Speaking" daudz mazāk izklausās pēc jau iepriekš dzirdētām dziesmām, un man jāsecina, ka arī kā tīri poprokeri RHCP būtu ļoti pat labi. Ko viņiem gan nevar pārmest, tā ir pārmērīga daudzveidība production tehnikā un līdz ar to vismaz man rodas sajūta, ka viņi ir diezgan izteikti vienveidīgi - ritms lielākoties ir viens un tas pats un veids, kā Čeda Smita bungas tiek izbīdītas gandrīz priekšplānā, RHCP ir ļoti tipisks un raksturīgs. Kas man šajā ierakstā patīk, ir fakts, ka visas dziesmas ir okei - proti, es nevaru teikt - vot šitos gabalus izmestu laukā un tas būtu labāks ieraksts. RHCP varbūt nav pasaulē oriģinālākā un daudzveidīgākā grupa, bet viens nu ir skaidrs, ka hitu potenciāls viņu ierakstos ir ļoti augsts (ok, "I Could die for you" man nešķiet īpaši saistoša). Jā, man patīk "Throw away your television", jo patiesībā apmēram ap šīs dziesmas iznākšanas laika es no šī zombēšanas medija izmantošanas atteicos. Ne jau RHCP iespaidā, protams, bet var teikt, ka es savu televizoru esmu izmetis.
Kā jau tas piedien mūsdienu ierakstiem, "By The Way" ir ļoti garš albums - tā 16 dziesmas kopumā ilgst teju septiņdesmit minūtes un neviena no tām nav īsāka par trīs minūtēm (kā lai neatceras ar nostaļģiju laikus, kad Ramones dziesmas nebija garākas par divām minūtēm, bet "The Residents" - par vienu minūti. Ok, nezinu, kāpēc vajadzētu Residents atcerēties ar nostaļģiju, bet tas jau ir atkal cits stāsts).
No 16 dziesmām radās pieci singli. Par pirmo no tiem kļuva ieraksta tituldziesma, kas ir tik tipisks RHCP skaņdarbs, cik vien var būt - ar lirisko daļu, ar fancīgo daļu, un ar tradicionāli bezsakarīgiem tekstiem. Tad nāca "The Zephyr Song", kas man patīk labāk. Trešais singls "Can`t Stop" ir tipiskākā RHCP fankīgā dziesma, kāda vien var būt - no tā stila kā "Give it away" un "Get on top" (izņemot popsīgo piedziedājumu). Ceturtais un piektais singli - "Dosed" un "Universally Speaking" daudz mazāk izklausās pēc jau iepriekš dzirdētām dziesmām, un man jāsecina, ka arī kā tīri poprokeri RHCP būtu ļoti pat labi. Ko viņiem gan nevar pārmest, tā ir pārmērīga daudzveidība production tehnikā un līdz ar to vismaz man rodas sajūta, ka viņi ir diezgan izteikti vienveidīgi - ritms lielākoties ir viens un tas pats un veids, kā Čeda Smita bungas tiek izbīdītas gandrīz priekšplānā, RHCP ir ļoti tipisks un raksturīgs. Kas man šajā ierakstā patīk, ir fakts, ka visas dziesmas ir okei - proti, es nevaru teikt - vot šitos gabalus izmestu laukā un tas būtu labāks ieraksts. RHCP varbūt nav pasaulē oriģinālākā un daudzveidīgākā grupa, bet viens nu ir skaidrs, ka hitu potenciāls viņu ierakstos ir ļoti augsts (ok, "I Could die for you" man nešķiet īpaši saistoša). Jā, man patīk "Throw away your television", jo patiesībā apmēram ap šīs dziesmas iznākšanas laika es no šī zombēšanas medija izmantošanas atteicos. Ne jau RHCP iespaidā, protams, bet var teikt, ka es savu televizoru esmu izmetis.
2008-11-04
comments powered by Disqus