Kazhes pierakstu burtnīca

Ar šo es oficiāli paziņoju pasaulei: manam filmu projektam "apceļo pasauli ar filmām" pievienojusies jauna valsts - Taizeme. Es neesmu kā N.R. un Nora pats pabijis šajā valstī, taču tagad tajā vismaz nedaudz esmu ieskatījies caur kino prizmu. Filma, ko skatījos, saucas "The Love of Siam", un tā ir viena sasodīti gara filma (gandrīz trīs stundas) par tīņu homoseksualitātes problēmām. Jā, pilnā nopietnībā - tā ir filma par diviem pusaugu zēnu mīlestību. Viens no viņiem ir Mew. Otrs ir Tong. Abi šie puiši kādreiz mācījās vienā skolā un sadraudzējās, kad Tongs aizstāvēja sievišķīgo Mew no sliktajiem puišiem tualetē. Tong ģimenē ir problēmas kopš pazuda viņa vecākā māsa Tang (jā, vārdi viņiem ir nedaudz līdzīgi), turklāt nav zināms, vai ar viņu notika kaut kas slikts vai arī viņa vienkārši aizbēga no vecākiem. Tagad Tong tēvs slīgst depresijā un alkoholā. Tikām Mew savos padsmit gados ir baigākais superzvaigzne, kam ir sava grupa, kurā viņš raksta pats dziesmas un dzied un līdz ar to viņam ir daudz faņu. Taču Mew sirdī vieta ir tikai vienam cilvēkam - proti, Tong. Un tā tālāk. Iesaistās vēl daudz dažādu personāžu, rodas sarežģījumi, gejam ir būt grūti, ja tev ir mamma, kas pret to iebilst, un tālāk.

Kas man šajā filmā patika? Man patika tajiešu valodas plūsma, man patika, kā šī valoda skanēja. Vizuāli filma pārmērīgi neuzrunāja - tāda stipri bezpersoniski MTV/Holivudas low-end stilā filmēta, bez odziņas, bez kaut kāda baigākā šarma. Un, protams, stipri par garu, kas rezultēja tajā, ka to skatījos divos piegājienos - nevaru es trīs stundas tīņu drāmas, kura mani sevišķi neuzrunā, noskatīties vienā piegājienā. Brīžiem izteikti pieklibo tēlojums, ka tas izskatās kā no latviešu teātra nācis. Īsi sakot - nekāds baigais kino šedevrs šī filma nav, un to ir vērts skatīties tiešām tikai tāpēc, lai novērtētu, uz ko tad tajieši ir spējīgi kino jomā. Ceru, ka tā nav labāka šīs valsts filma.