Kazhes pierakstu burtnīca

Tā vispār ir diezgan izplatīta parādība, kad kāds gados pavecāks leģendārs populārās mūzikas darbonis ieraksta veselu albumu, kas sastāv no duetiem ar dažādiem jaunākas paaudzes mūziķiem. BB Kinga gadījumā šāds albums ir "Deuces Wild", kurā viņam līdzās darbojas tādi ļaudis kā Van Morrison, Treisija Čepmena, Ēriks Kleptons (ar kuru viņam jau bija kopīgs albums "Riding with the king"), Rolling Stones, Džo Kokers, Vilijs Nelsons un pat Deivids Gilmors. Ok, lielākā daļa no šiem mūziķiem nav neko jaunāki par pašu Kingu, bet tas jau cits jautājums.

Galvenā šādu ierakstu pazīme ir tāda, ka tie kā likums nemēdz būt izcili. Tas nekas, ka ierakstā piedalās desmit izcili mūziķi, jo šādas sadarbību kompilācijas pamatā tomēr ir ieraksti to dalībnieku priekam un izklaidei, nevis nopietni mākslinieciski vēstījumi. Pastāv divas pieejas šādos gadījumos - vai nu dominē viesmākslinieki vai pamatmākslinieki. Proti, vai nu BB King + Rolling Stones = Rolling Stones vai BB King + Rolling Stones = BB King. Šajā konkrētajā gadījumā izteikti jūtams otrais variants - viesmākslinieku klātbūtni praktiski nejūt, muzikāli šis ieraksts ir vistīrākais BB King un tas nekas, ka te fragmentāri tu vari dzirdēt arī Mika Džegera balsi.

Šaubu nav, ka BB King ir viens no izcilākajiem 20.gadsimta otrās puses blūzmeņiem, un viņš patiešām ir viens no tiem večiem, kas pa īstam "jūt" blūzu, turklāt vēl arī kā ģitārists viņš ir vienkārši lielisks, taču dabiski, ka deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad šim vīram bija jau pāri par septiņdesmit gadiem, gaidīt no viņa jebkādas atklāsmes un pasauli satricinošus ierakstus bija vienkārši muļķīgi. Šis patiešām ir tāds ieraksts, kur kādam vecam vīram piebiedrojas daudzi viņa draugi un viņi kopā ieraksta tādu mūziku, kāda šim vecajam vīram patīk vairāk par visu pasaulē. Protams, šādā pieejā nav nekā slikta, bet vienlaikus tas nenozīmē, ka "Deuces Wild" būtu sevišķi atmiņā paliekošs un ievērības cienīgs ieraksts.