Raining Stones
Angļu vecmeistars režisors Kens Loučs (Ken Loach) pēdējo reizi "izpeldēja" plašākai publikai redzamā līmenī 2006.gadā ar "The wind that shakes the barley", kuru tā arī neesmu saņēmies noskatīties. Patiesībā vienīgā viņa filma, ko biju redzējis iepriekš, bija "Sweet Sixteen", un arī par to gluži stāvā sajūsmā nebiju. Taču movielens.org man rekomendēja noskatīties "Raining Stones", un tad nu to arī darīju.
Louča filmu raksturīga iezīme ir tajā, ka viņa varoņi pārstāv Lielbritānijas sabiedrības zemākos slāņus, īsti nevar atrast savu vietu dzīvē un ir spiesti iesaistīties sīkos noziegumos, lai vismaz kaut kādā veidā savilktu galus kopā, un šī filma šajā ziņā nav izņēmumus. Filmas galvenais varonim Bobam nav darba, toties ir sieva un meita, kurai priekšā ir iesvētības (first communion - ceru, ka sava reliģiskā analfabētisma dēļ neesmu kaut ko sajaucis), un šim pasākumam ir nepieciešama jauna kleita, kurai naudas Bobam, protams, nav. Taču viņš pat nepieļauj domu, ka varētu iztikt ar "second-hand" kleitu, jo neatkarīgi no spaidīgajiem materiālajiem apstākļiem Bobam ir kaut kāda pašcieņa. Līdz ar to viņam nākas izmēģināt dažādus (bieži - ne sevišķi legālus) veidus naudas pelnīšanai, ieskaitot aitas zādzību, mauriņa zādzību, apsarga funkciju pildīšanu reiveru naktsklubā u.t.t. Lielākoties gan nedz viņam, nedz viņa draugam Tommijam sevišķi labi šie mēģinājumi tikt pie kaut kādas naudas nebeidzas. Un vienīgais
Obligāti jāpiemin, ka filmas aktieri - Bruce Jones, Ricky Tomlinson, Jullie Brown, Tom Hickey - ir tipiski cilvēki no ielas, bez jebkādiem izskaistinājumiem un acu apmāna. Viņi nav fiziski pievilcīgi, viņi staigā ģērbušies pretīgas treniņbiksēs un brauc atbaidošās automašīnās. Ja tev šķiet, ka Superbad varoņi nav modeļi - think again. Ja kas - gan vizuāli, gan arī filmas satura ziņā "Raining Stones" ir ļoti līdzīga dažus gadus jaunākajai "The Full Monty" (kura man personīgi patika labāk nekā RS).
Droši vien būtu pareizi teikt, ka "Raining Stones" ir ļoti laba filma - tās tēli ir dzīvi un ticami, bet situācijas - komiski traģiskas, kā atmosfērisks kino tā ir ļoti pārliecinoša lente, taču tā ir izteikta filma "na ļubiteļa". Tā nav plaša patēriņa prece, ir jāizpildās virknei priekšnoteikumu, lai šī filma varētu patikt. Tajā ietilpst gan augsta tolerance pret visai neskaidru ziemeļniecisku angļu valodu, gan pret filmas struktūru, gan visu tās pasniegšanas manieri. Man, kā izskatās, kaut kādi no šiem priekšnoteikumiem neizpildās.
Louča filmu raksturīga iezīme ir tajā, ka viņa varoņi pārstāv Lielbritānijas sabiedrības zemākos slāņus, īsti nevar atrast savu vietu dzīvē un ir spiesti iesaistīties sīkos noziegumos, lai vismaz kaut kādā veidā savilktu galus kopā, un šī filma šajā ziņā nav izņēmumus. Filmas galvenais varonim Bobam nav darba, toties ir sieva un meita, kurai priekšā ir iesvētības (first communion - ceru, ka sava reliģiskā analfabētisma dēļ neesmu kaut ko sajaucis), un šim pasākumam ir nepieciešama jauna kleita, kurai naudas Bobam, protams, nav. Taču viņš pat nepieļauj domu, ka varētu iztikt ar "second-hand" kleitu, jo neatkarīgi no spaidīgajiem materiālajiem apstākļiem Bobam ir kaut kāda pašcieņa. Līdz ar to viņam nākas izmēģināt dažādus (bieži - ne sevišķi legālus) veidus naudas pelnīšanai, ieskaitot aitas zādzību, mauriņa zādzību, apsarga funkciju pildīšanu reiveru naktsklubā u.t.t. Lielākoties gan nedz viņam, nedz viņa draugam Tommijam sevišķi labi šie mēģinājumi tikt pie kaut kādas naudas nebeidzas. Un vienīgais
Obligāti jāpiemin, ka filmas aktieri - Bruce Jones, Ricky Tomlinson, Jullie Brown, Tom Hickey - ir tipiski cilvēki no ielas, bez jebkādiem izskaistinājumiem un acu apmāna. Viņi nav fiziski pievilcīgi, viņi staigā ģērbušies pretīgas treniņbiksēs un brauc atbaidošās automašīnās. Ja tev šķiet, ka Superbad varoņi nav modeļi - think again. Ja kas - gan vizuāli, gan arī filmas satura ziņā "Raining Stones" ir ļoti līdzīga dažus gadus jaunākajai "The Full Monty" (kura man personīgi patika labāk nekā RS).
Droši vien būtu pareizi teikt, ka "Raining Stones" ir ļoti laba filma - tās tēli ir dzīvi un ticami, bet situācijas - komiski traģiskas, kā atmosfērisks kino tā ir ļoti pārliecinoša lente, taču tā ir izteikta filma "na ļubiteļa". Tā nav plaša patēriņa prece, ir jāizpildās virknei priekšnoteikumu, lai šī filma varētu patikt. Tajā ietilpst gan augsta tolerance pret visai neskaidru ziemeļniecisku angļu valodu, gan pret filmas struktūru, gan visu tās pasniegšanas manieri. Man, kā izskatās, kaut kādi no šiem priekšnoteikumiem neizpildās.
2008-12-01
comments powered by Disqus