Šis albums Kingam sarūpēja divus hitus - "To Know You is to Love You" un "I Like to Live the Love", kas laikam tiešām ir labākās šī ieraksta dziesmas, bet manā uztverē gan tām, gan visam ierakstam kopumā diezgan katastrofāli pietrūkst tās īpašās odziņas, kas to paceltu pāri faktiski tomēr diezgan viduvējam līmenim. Jā, Kinga balss visos laikos ir bijusi laba. Jā, viņš patiešām ir viens no divdesmitā gadsimta izcilākajiem ģitāristiem. Bet ja albuma dziesmām trūkst odziņas, un tas izklausās mūsdienās diezgan pamatīgi novecojis, tad es tāpat pie labākās gribēšanas nevaru to sevišķi uzslavēt. Starp citu, iespējams, ka tas, kas mani šeit visvairāk traucē, ir tādi viegli un tomēr diezgan jūtami fankmūzikas elementi, kas vienkārši skaļi kliedz "šī ieraksta vieta ir septiņdesmitajos gados, līdz mūsdienām tas nav īsti izdzīvojis!", un tur es pilnīgi neko nevaru padarīt. Kā fona mūziku šo ierakstu var klausīties, bet uz kaut ko lielāku tā nevelk. Es gan apzinos, ka neesmu nekāds dižais blūza fans, un līdz ar to šī stila ierakstiem ir jābūt īpaši labiem, lai es varētu par tiem sajūsmināties, bet šis albums ir tiešām tālu no vārdu salikuma "ļoti labs".