Kazhes pierakstu burtnīca

Džimijs Hendrikss kā jau ikviens mūziķis, kas nomiris pārāk jauns un jau savas dzīves laikā bija paspējis kļūt par leģendu, pēc nāves ir kļuvis par vienkārši mega leģendāru. Līdz ar to nav brīnums, ka dažādi naudas iekasētāji pēc viņa nāves ir izdevuši desmitiem (ja ne simtiem) visdažādāko kompilāciju ar "retajiem" Džimija ierakstiem, kurus ar vieglu roku tirgoja plašajai publikai. Šis konkrētais ieraksts gan tiek uzskatīts par vienu no labākajiem šāda stila ierakstiem - jo tajā ir apkopotas dziesmas, kuru lielāko daļu Hendrikss gatavoja savam ceturtajam studijas albumam, kuru viņam gan tā arī neizdevās pabeigt pēkšņās nāves dēļ. Un tikai deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad gādību pār Džimija "mantojumu" no dažādiem ierakstu studiju večiem pārņēma viņa paša ģimene, beidzot šis ieraksts ieraudzīja dienasgaismu tādā veidā, kādā IESPĒJAMS to būtu gribējis redzēt pats Misters Hendrikss.

Skaidrs, ka šeit uzsvars ir liekams uz vārdu "iespējams", jo visai apšaubāmi, ka Džimijs būtu gribējis ierakstam būt septiņdesmit minūtes garam (otrais dubultalbums pēc kārtas viņa interesēs varētu arī neietilpt), līdz ar to gluži iespējams, ka Hendriksa paša izdotais ieraksts būtu labāks par šo, jo tajā nebūtu iekļautas mazāk interesantās dziesmas.

Kā jau var gaidīt no šāda ieraksta, kas iznācis ilgi pēc tā autora nāves (vairums dziesmu gan dažādās formās, protams, cirkulēja dažādos "nekanoniskos" ierakstos), tā dziesmas bieži nav līdz galam nopulētas un mēdz izklausīties pēc tādiem kā demo ierakstiem, un šeit, protams, trūkst kāda centrālā grāvēja - proti, tās lielās kompozīcijas, kuras dēļ šo ierakstu atcerēsies nākotnes paaudzes. Tā vietā ieraksts ir visai vienmērīgs un kopumā, protams, ļoti kvalitatīvs, lai arī Džimijs te ne tuvu nav tik drosmīgs un eksperimentāls kā savos klasiskākajos darbos. Skaista ir balāde "Angel", bet man droši vien vislabāk no šī ieraksta dziesmām patīk - "Room Full Of Mirrors", labs ir arī "Beginnings". Kopumā šis ieraksts ir interesants kā dokuments, bet ne tik ļoti interesants kā mūzikas albums - to droši vien ir vērts klausīties vien tad, ja esi jau pārklausījies simtiem reižu Hendriksa trīs "īstos" albumus un tev vēl nepietiek, bet pats par sevi tas ir labs, taču ne TIK.