Band of Gypsys
Nezinu, kā ir ar tevi, bet mana attieksme pret "bariņu čigānu" parasti ir diezgan piesardzīga. Tu mierīgi ej pa ielu, bet pretim tev nāk bariņš čigānu. Pieskatīt savas mantas droši vien par ļaunu nenāks, vai ne?
Bet es šajā ierakstā nemaz nedomāju pievērsties rasismam un citām tikpat vērtīgām teorijām. Es, protams, neesmu īsti painteresējies, kāpēc Džimijs Hendrikss savu jauno grupu, ko viņš izveidoja pēc Jimi Hendrix Experience skumjā gala, nosauca tieši šādā vārdā, jo grupas dalībnieki nekādi nebija klasificējami kā čigāni - kā afroamerikāņi gan. Varbūt te ir doma, ka viņi tiek apspiesti gluži kā tādi čigāni, bet patiesībā man par to ir tiešām nospļauties. Man pietiek ar bēdīgo faktu, ka Hendrikss bija "izšķīries" no Miča Mičela un Noela Redinga, un aizstājis viņus ar diviem mazāk ievērojamiem un mazāk izciliem keksiem. Plus vēl pēdējais Džimija dzīves laikā iznākušais ieraksts nav nekāds godīgs albums, bet gan sešas (tiesa - visas jaunas dziesmas), kas savāktas no dažiem grupas koncertiem. Labākā un ievērojamākā no tām ir 12 minūtes garā "Machine Gun", kurā Džimijs gan lieliski dzied, gan lieliski spēlē, gan tās "automāta" bungu partijas ir lieliskas - tiešām tas ir viens no labākajiem viņa veikumiem visā viņa ne pārāk garajā karjerā. Bet vairākas no citām šī ieraksta kompozīcijām cieš no tā, ka Džimijs pārāk lielā mērā no sev sākotnēji tuvā roka ir pārgājis uz soul mūziku, turklāt divos gabalos viņš nemaz nav to galvenais varonis - "Changes" un "We Gotta Live Together" Džimijs nav nedz dziesmu autors, nedz vokālists, šos abus pienākumus uzņemoties bundziniekam Badijam Mailsam. Un Badijam nav nedz sevišķi spēcīga balss, nedz komponista dotību, un līdz ar to šīs dziesmas var labākajā gadījumā saukt par tādām, kur ir "Jimi Hendrix on guitar", bet tās nav paša Džimija dziesmas un tās nekļūst par viņa dziesmām (kā zināms, viņš diezgan labi pārvaldīja arī svešu materiālu un to pašu "All along the watchtower" viņš padarīja par savu dziesmu), bet šis ieraksts.... nu, nav tas perfekts, un nav jau arī tur nekāda brīnuma, jo cik sapratu tas vispār tika izdots tikai tāpēc ka Džimijam vajadzēja pildīt kaut kādas saistības pret ierakstu kompāniju. Varbūt ja to klausīties "godīgā veidā" - proti, visus koncertus pilnībā, nevis šādus fragmentus, šie skaņdarbi (kas lielākoties ir ne vairāk kā "jam sessions") izklausītos pārliecinošāk - proti, vismaz iederīgāk, bet šādā veidā sanāk, it kā Džimijs vispār būtu pilnībā atteicies no sev raksturīgā stila, un tas nav nekas satriecošs. Jā, gan "Power to soul", gan "Message of Love" ir savi labie elementi, bet kā ieraksts kopumā, manuprāt, "Band of Gypsys" īsti nevelk.
Bet es šajā ierakstā nemaz nedomāju pievērsties rasismam un citām tikpat vērtīgām teorijām. Es, protams, neesmu īsti painteresējies, kāpēc Džimijs Hendrikss savu jauno grupu, ko viņš izveidoja pēc Jimi Hendrix Experience skumjā gala, nosauca tieši šādā vārdā, jo grupas dalībnieki nekādi nebija klasificējami kā čigāni - kā afroamerikāņi gan. Varbūt te ir doma, ka viņi tiek apspiesti gluži kā tādi čigāni, bet patiesībā man par to ir tiešām nospļauties. Man pietiek ar bēdīgo faktu, ka Hendrikss bija "izšķīries" no Miča Mičela un Noela Redinga, un aizstājis viņus ar diviem mazāk ievērojamiem un mazāk izciliem keksiem. Plus vēl pēdējais Džimija dzīves laikā iznākušais ieraksts nav nekāds godīgs albums, bet gan sešas (tiesa - visas jaunas dziesmas), kas savāktas no dažiem grupas koncertiem. Labākā un ievērojamākā no tām ir 12 minūtes garā "Machine Gun", kurā Džimijs gan lieliski dzied, gan lieliski spēlē, gan tās "automāta" bungu partijas ir lieliskas - tiešām tas ir viens no labākajiem viņa veikumiem visā viņa ne pārāk garajā karjerā. Bet vairākas no citām šī ieraksta kompozīcijām cieš no tā, ka Džimijs pārāk lielā mērā no sev sākotnēji tuvā roka ir pārgājis uz soul mūziku, turklāt divos gabalos viņš nemaz nav to galvenais varonis - "Changes" un "We Gotta Live Together" Džimijs nav nedz dziesmu autors, nedz vokālists, šos abus pienākumus uzņemoties bundziniekam Badijam Mailsam. Un Badijam nav nedz sevišķi spēcīga balss, nedz komponista dotību, un līdz ar to šīs dziesmas var labākajā gadījumā saukt par tādām, kur ir "Jimi Hendrix on guitar", bet tās nav paša Džimija dziesmas un tās nekļūst par viņa dziesmām (kā zināms, viņš diezgan labi pārvaldīja arī svešu materiālu un to pašu "All along the watchtower" viņš padarīja par savu dziesmu), bet šis ieraksts.... nu, nav tas perfekts, un nav jau arī tur nekāda brīnuma, jo cik sapratu tas vispār tika izdots tikai tāpēc ka Džimijam vajadzēja pildīt kaut kādas saistības pret ierakstu kompāniju. Varbūt ja to klausīties "godīgā veidā" - proti, visus koncertus pilnībā, nevis šādus fragmentus, šie skaņdarbi (kas lielākoties ir ne vairāk kā "jam sessions") izklausītos pārliecinošāk - proti, vismaz iederīgāk, bet šādā veidā sanāk, it kā Džimijs vispār būtu pilnībā atteicies no sev raksturīgā stila, un tas nav nekas satriecošs. Jā, gan "Power to soul", gan "Message of Love" ir savi labie elementi, bet kā ieraksts kopumā, manuprāt, "Band of Gypsys" īsti nevelk.
2008-12-04
comments powered by Disqus