Beautiful Losers
book — Canada — 1966

4.5
Līdz nesenam laikam man Leonards Koens asociējās ar liriskām, nedaudz pieklusinātām dziesmām ar ļoti nopietniem un bieži arī romantiskiem tekstiem (lielākajā mērā - ar saviem diviem pirmajiem albumiem, mazākā - ar dziesmu "Dance me to the end of love"). Es zināju, ka Koens pirms mūziķa karjeras uzsākšanas bija jau diezgan zināms kā rakstnieks/dzejnieks un nez kādēļ es uzskatīju, ka viņa rakstnieka darbība varētu būt kaut nedaudz līdzīga viņa muzikālajam ceļam. Izrādījās - nepavisam ne tā.

Ko varētu gaidīt no Koena pazīstamākā romāna, zinot to, kādas viņš raksta dziesmas? Es iztēlojos tādu ļoti vārdiski piesātinātu un vienlaikus atturīgu stāstu par mīlestību, Dievu, kaut ko tamlīdzīgu. Ja Koens rakstītu romānus līdzīgi kā viņš spēlē ģitāru, tad varētu no viņa gaidīt īsus teikumus ar noslieci uz atkārtošanos, taču izrādījās, ka prozas ģitāru viņš spēlē nevis kā teiksim Bobs Dilans, bet gan kā spīdmetāla veči - nereālā ātrumā un stipri maniakāli. Kaut ko līdzīgu šim romānam es varbūt varētu gaidīt no Frenka Zapas, bet ne jau no šī teorētiski tik mierīgā Kanādas ebreja.

"Skaistie lūzeri" (nepatīk man vārds zaudētāji) ir viens absolūti rupjš un perverss romāns, kas stāsta par mīlas trīsstūri starp galveno varoni, viņa nelaiķi sievu Edīti un viņa nelaiķi draugu F. Ja nu tevi tas interesē, tad F. piebeidza sifiliss. Ja tevi interesē vēl vairāk, tad šis ir viens no tiem romāniem, kuros vārdu savienojums "sulojoša peža" parādās ievērojami biežāk nekā citi vārdu savienojumiem. Un ne tikai šādu vārdu te ir daudz, toties sižeta gan te ir maz. Romāns pēc idejas tiek uzskatīts par ievērojamāko eksperimentālās prozas darbu, kas nācis no Kanādas 20.gadsimtā, bet tas vienlaikus nešķiet sevišķi saistošs un sevišķi lasāms. Es nezinu, vai man šo darbu izbaudīt traucēja tā pārmērīgi izteiktā spēlēšanās uz pornogrāfijas robežas (šķiet, ka Koens bija diezgan liels Henrija Millera cienītājs), iztrūkstošais sižets vai gaidītā nesakritība ar sagaidīto, taču šī nu ir viena no tām grāmatām, ko es pēc vēl ilgāka laika diezgan labi atcerēšos, bet kas vienlaikus man nepatika. Emocijas es guvu, lai arī ne pozitīvākās, līdz ar to savus plusus es tajā varu saskatīt.
2008-12-12
comments powered by Disqus