Toys in the Attic
Saukt mani par "Aerosmith" fanu būtu ļoti radikāls pārspīlējums. Jā, kādreiz es diezgan pamatīgi "pavilkos" uz viņu astoņdesmito/deviņdesmito visnotaļ salkanajām kompozīcijām "Cryin`" un "Crazy", taču par laimi šī ēra manā dzīvē tagad ir garām. Un viņu komerciāli veiksmīgākā dziesma "I don`t wanna miss a thing" mani tracina joprojām tāpat kā tā mani ir tracinājusi kopš laika gala. Taču loģiski, ka viņu agrīnos ierakstus neietekmē tas, par ko Tailers, Perijs un kompānija pārvertās vēlākos laikos.
Žēl vienīgi, ka arī savā agrīnākajā inkarnācijā šī grupa mani sevišķi nepārliecina. Jā, tolaik viņi bija dusmīgāki un ātrāki, tā ir tiesa - tādas kompozīcijas kā "Toys in the attic" (ieraksta tituldziesma), kas robežojas jau uz pankroka līmeņa, viņi diez vai vēlākos laikos tika ierakstījuši, taču vienlaikus viņi nekad nav bijuši pa īstam izcila grupa. Lai arī visbiežāk "Aerosmith" tiek dēvēti par tādiem kā amerikāņu "Rolling Stones", šajā ērā, manuprāt, viņi drīzāk bija amerikāņu AC/DC - vismaz es ļoti labi varu iztēloties tādu dziesmu kā "Adam`s Apple" brāļu Jangu repertuārā (lai gan, protams, tolaik AC/DC vēl īsti nebija izšķīlušies no olas). Taču ne jau ādamābola dēļ šis ieraksts izpelnījās savu leģendāro statusu - nē, šis gods pienākas "Walk this way", kurai desmit gadus vēlāk bija lemts kļūt par dziesmu, kas apprecināja rokmūziku un repu (nezinu gan, vai šī bija prātīga laulība). Katrā ziņā "Walk This Way" patiešām varētu būt izcilākā šīs grupas dziesmas - lieliskais rifs, Tailera patiesībā jau oriģinālā repojošais vokāls, kas viss man kopā nez kādēļ atgādina Čaku Beriju, vienkārši nevarēja nekļūt par grāvēju.
Un tad vēl šajā ierakstā bija otra šāda stila dziesma - "Sweet Emotion", kura gan no "Walk this way" atšķīrās" daudz klasiskākā piedziedājuma dēļ, bet arī tā noteikti ir viena no šīs grupas ievērojamākajām dziesmām. Kas attiecas uz citām šī ieraksta dziesmām, lielākoties tās ir labas, bet ne perfektas, jo tie tomēr bija "Aerosmith" un lai nu kas, bet viņi nekad nav bijuši perfekta grupa.
Žēl vienīgi, ka arī savā agrīnākajā inkarnācijā šī grupa mani sevišķi nepārliecina. Jā, tolaik viņi bija dusmīgāki un ātrāki, tā ir tiesa - tādas kompozīcijas kā "Toys in the attic" (ieraksta tituldziesma), kas robežojas jau uz pankroka līmeņa, viņi diez vai vēlākos laikos tika ierakstījuši, taču vienlaikus viņi nekad nav bijuši pa īstam izcila grupa. Lai arī visbiežāk "Aerosmith" tiek dēvēti par tādiem kā amerikāņu "Rolling Stones", šajā ērā, manuprāt, viņi drīzāk bija amerikāņu AC/DC - vismaz es ļoti labi varu iztēloties tādu dziesmu kā "Adam`s Apple" brāļu Jangu repertuārā (lai gan, protams, tolaik AC/DC vēl īsti nebija izšķīlušies no olas). Taču ne jau ādamābola dēļ šis ieraksts izpelnījās savu leģendāro statusu - nē, šis gods pienākas "Walk this way", kurai desmit gadus vēlāk bija lemts kļūt par dziesmu, kas apprecināja rokmūziku un repu (nezinu gan, vai šī bija prātīga laulība). Katrā ziņā "Walk This Way" patiešām varētu būt izcilākā šīs grupas dziesmas - lieliskais rifs, Tailera patiesībā jau oriģinālā repojošais vokāls, kas viss man kopā nez kādēļ atgādina Čaku Beriju, vienkārši nevarēja nekļūt par grāvēju.
Un tad vēl šajā ierakstā bija otra šāda stila dziesma - "Sweet Emotion", kura gan no "Walk this way" atšķīrās" daudz klasiskākā piedziedājuma dēļ, bet arī tā noteikti ir viena no šīs grupas ievērojamākajām dziesmām. Kas attiecas uz citām šī ieraksta dziesmām, lielākoties tās ir labas, bet ne perfektas, jo tie tomēr bija "Aerosmith" un lai nu kas, bet viņi nekad nav bijuši perfekta grupa.
2008-12-17
comments powered by Disqus