Kazhes pierakstu burtnīca

Kad ņēmu šo grāmatu bibliotēkā, es pat nenojautu, ka tas ir Airisas Mērdokas pēdējais romāns. Vadījos vien no tā faktora, ka grāmata ir angļu valodā un ka pēdējā laikā šajā valodā neko daudz lasījis nebiju. Tu jautāsi - kas par to, ka tas ir rakstnieces pēdējais darbs? Daudziem rakstniekiem pēdējie darbi ir tie labākie. Taču Mērdokas gadījumā šī situācija varētu būt nedaudz savādāka - tieši 1995.gadā (apmēram vienlaicīgi ar šīs grāmatas pabeigšanu) viņai sāka izpausties pirmās Alcheimera slimības pazīmes, un tā nu nav viena no tām slimībām, kura ir savienojama ar rakstīšanu. Līdz ar to tas neko dižu no šīs grāmatas gaidīt nevar, un to tiešām nevar sagaidīt.

Vispār jau visi Mērdokas romāni ir strukturēti viens otram diezgan līdzīgi - ir daudz personāžu, kas ir sapāroti nepareizās kombinācijās, notiek kaut kādas intrigas un beigās viņi vai nu sapārojas pareizi vai nē. Taču šajā grāmatā šie personāži visi lielākoties ir absolūti nekādi un man kā lasītājam ir gluži vienalga, vai kāds tiks pareizi beigās sapārots vai nē (ja kas - arī maksimāli optimistiskais romāna noslēgums nepavisam nav raksturīgs Mērdokai viņas labākajās izpausmēs). Un kas ir pats muļķīgākais - šajā romānā, cik es saprotu, nav nekādas Džeksona dilemmas. Jā, ir tur puslīdz mistisks personāžs vārdā Džeksons (vai uzvārdā, jo cita vārda viņam nav), kas ir it kā sulainis it kā nē, bet nekādas izteiktas dilemmas viņam nav. Ir vienas izjukušas kāzas, ir visādi personāži, kuri kādā ir iemīlējušies (un šajā grāmatā viņi visi viens otram savas jūtas atklāj maksimāli banālos vārdos un banālā stilā), bet tas viss ir kaut kāds neīsts, kaut kāds kreiss. Vispār, ja pareizi saprotu, ap šo laiku slimības dēļ Mērdokai bija pazudusi jebkāda iedvesma rakstīt, bet tikai ar gribasspēku viņa mēģināja apliecināt, ka viņa to vēl joprojām varēja. Lai gan praksē, protams, nevarēja. Līdz ar to "Džeksona dilemma" ir ļoti skumjš romāns, bet skumjš ne saturiski, bet gan kaut kādā citā veidā, kuram man pietrūkst vārdu. Un vienlaikus tas ir no tiem romāniem, kurus arī kritizēt īsti roka neceļas, jo tas nemaz nevarētu būt citāds. Vienīgais, ko es varu ieteikt, ir šo grāmatu nelasīt. Savos ziedu laikos Mērdoka bija patiešām lieliska rakstniece - "Melnais princis", "Zem tīkla" un daži citi viņas romāni gandrīz atbilst vārdam "izcili", bet "Džeksona dilemma" pilnīgi noteikti nav viens no viņas labākajiem darbiem.