Zack and Miri Make a Porno
Kevins Smits ir viens no tiem režisoriem, ar kuru daiļradi esmu tā labāk pazīstams - ne velti šī ir jau sestā viņa filma, ko esmu noskatījies. Un tas nav maz, ievērojot to, ka kopumā Smits ir režisējis astoņas pilnmetrāžas filmas. No iepriekšējām piecām viena bija galīgi garām (Mallrats), trīs bija labas (pirmie "Clerks", "Dogma" un "Chasing Amy"), bet viena - diezgan viduvēja (otrā "Clerks").
Cik var saprast, arī pašam Smitam kādā viņa karjeras brīdī kļuvis skaidrs, ka mūžīgi turpināt savu Ņūdžersijas tēmu ar Džeju, Kluso Bobu un tamlīdzīgām lietām. Taču laikam jau viņam pašam vienatnē iziet laukā no Ņūdžersijas ir pārāk grūti, līdz ar to viņš vērsās pēc palīdzības pie... Džūdas Apatova. Ok, varbūt ne gluži tiešā veidā pie Apatova, bet šajā filmā viņš iesaistīja vairākus Apatova filmu aktierus - ieskaitot abus filmas centrālos varoņus Setu Rogenu un Elizabeti Benksu, tāpat no Apatova nometnes ir filmas black dude - Kreigs Robinsons. Tikām no paša Smita brigādes šajā filmā piedalās Džefs Andersons (zināms kā Rendels no "Clerks") un Jason Mewes (Džejs, bet ne Džeja lomā). Un trešo aktieru grupu šajā filmā pārstāv Treisija Lordsa un Keitija Morgana, kuras ne vien šajā filmā, bet arī savā profesionālajā karjerā ir porno filmu aktrises.
Līdz ar to likumsakarīgi būtu pieņemta, ka šīs filmas formula ir sekojoša Kevina Smita humors + Džūdas Apatova humors + porno filmas elementi = Zack and Miri Make a Porno.
Gluži nepareiza augstāk minētā recepte nav, taču viens ir skaidrs - cik drosmīgs lai arī reizēm nebūtu Smits un kādas vaļības lai viņš neatļautos savās filmās, nekad un nemūžām (vismaz man tā šķiet) nevienā meinstrīm filmā tu neredzēsi to, ko meinstrīm filmās nerāda. Pēdējā laikā gan, protams, ir par salīdzinoši pieņemamu kļuvusi arī vīriešu full frontal nudity (skat. praktiski visas pēdējā laika Apatova filmas), taču ir vēl pietiekoši daudz kā tāda, kas šādā kino ir un paliek tabū (un gluži iespējams - labi, ka tā). Taču patiesībā humors attiecībā uz Smita filmām ir mazāk tajā, ka viņš par spīti visiem nebeidzamajiem F vārdiem, jokiem par kopulāciju ar ēzeļiem, "snowballing" utt. nekad un nemūžām nerādīs "penis entering a vagina", bet gan tajā, ka būtībā visas viņa filmas ir gluži triviāli un piezemēti love storiji ar vienkāršu morāli un laimīgām beigām. Starp citu - visbiežāk gluži tāpat kā tas ir Džūdas Apatova filmās.
Arī šī filma nav nekāds izņēmums. "Zack and Miri make a porno" ir gaužām tikumiska un morāla filma, un nekas, ka tās varoņi finansiālu motīvu vadīti mēģina uzņemt porno filmu, turklāt vēl sākotnēji mēģinot ar to atdarināt Star Wars, pārsauktā versijā par "Star Whores" (ja kas, šajā ziņā var saskatīt savu līdzību starp šo filmu un "Be Kind, Rewind"). Nekas, ka te piedalās divas porno filmu aktrises un ka Džeisons Mjuess (vai kā arī vajadzētu viņu šeit saukt) šeit redzams kailskatā. Tam nav nekādas nozīmes, jo filma ir un paliek romantisks un savā ziņā poētisks pastāsts par to, ka laba draudzība nevar būt bez mīlestības (vai tamlīdzīgi).
Kevins Smits savās filmās, kā tas ir ievērots jau iepriekš, smieklu no skatītāju puses pēc izdarīs visu, kas vien iespējams. Un jāatzīst, ka kā dialogu meistars viņš patiešām rullē - viņa humors šeit sprēgā un dzirkstī, un nekas, ka brīžiem viņš iegrimst salkanumā, banalitātēs un tā tālāk. Es smējos daudz, un smējos no sirds, un to šai filmai nevar atņemt. Lai gan, protams, tās nobeigums bija tāls no ideāla un pēc idejas šo filmu noteikti varēja uztaisīt labāk. Bet tas ir Kevins Smits, ar ko mums šeit ir darīšana, un to nu gan vajadzētu saprast, ka perfekcionists viņš nav un nekad nebūs.
Cik var saprast, arī pašam Smitam kādā viņa karjeras brīdī kļuvis skaidrs, ka mūžīgi turpināt savu Ņūdžersijas tēmu ar Džeju, Kluso Bobu un tamlīdzīgām lietām. Taču laikam jau viņam pašam vienatnē iziet laukā no Ņūdžersijas ir pārāk grūti, līdz ar to viņš vērsās pēc palīdzības pie... Džūdas Apatova. Ok, varbūt ne gluži tiešā veidā pie Apatova, bet šajā filmā viņš iesaistīja vairākus Apatova filmu aktierus - ieskaitot abus filmas centrālos varoņus Setu Rogenu un Elizabeti Benksu, tāpat no Apatova nometnes ir filmas black dude - Kreigs Robinsons. Tikām no paša Smita brigādes šajā filmā piedalās Džefs Andersons (zināms kā Rendels no "Clerks") un Jason Mewes (Džejs, bet ne Džeja lomā). Un trešo aktieru grupu šajā filmā pārstāv Treisija Lordsa un Keitija Morgana, kuras ne vien šajā filmā, bet arī savā profesionālajā karjerā ir porno filmu aktrises.
Līdz ar to likumsakarīgi būtu pieņemta, ka šīs filmas formula ir sekojoša Kevina Smita humors + Džūdas Apatova humors + porno filmas elementi = Zack and Miri Make a Porno.
Gluži nepareiza augstāk minētā recepte nav, taču viens ir skaidrs - cik drosmīgs lai arī reizēm nebūtu Smits un kādas vaļības lai viņš neatļautos savās filmās, nekad un nemūžām (vismaz man tā šķiet) nevienā meinstrīm filmā tu neredzēsi to, ko meinstrīm filmās nerāda. Pēdējā laikā gan, protams, ir par salīdzinoši pieņemamu kļuvusi arī vīriešu full frontal nudity (skat. praktiski visas pēdējā laika Apatova filmas), taču ir vēl pietiekoši daudz kā tāda, kas šādā kino ir un paliek tabū (un gluži iespējams - labi, ka tā). Taču patiesībā humors attiecībā uz Smita filmām ir mazāk tajā, ka viņš par spīti visiem nebeidzamajiem F vārdiem, jokiem par kopulāciju ar ēzeļiem, "snowballing" utt. nekad un nemūžām nerādīs "penis entering a vagina", bet gan tajā, ka būtībā visas viņa filmas ir gluži triviāli un piezemēti love storiji ar vienkāršu morāli un laimīgām beigām. Starp citu - visbiežāk gluži tāpat kā tas ir Džūdas Apatova filmās.
Arī šī filma nav nekāds izņēmums. "Zack and Miri make a porno" ir gaužām tikumiska un morāla filma, un nekas, ka tās varoņi finansiālu motīvu vadīti mēģina uzņemt porno filmu, turklāt vēl sākotnēji mēģinot ar to atdarināt Star Wars, pārsauktā versijā par "Star Whores" (ja kas, šajā ziņā var saskatīt savu līdzību starp šo filmu un "Be Kind, Rewind"). Nekas, ka te piedalās divas porno filmu aktrises un ka Džeisons Mjuess (vai kā arī vajadzētu viņu šeit saukt) šeit redzams kailskatā. Tam nav nekādas nozīmes, jo filma ir un paliek romantisks un savā ziņā poētisks pastāsts par to, ka laba draudzība nevar būt bez mīlestības (vai tamlīdzīgi).
Kevins Smits savās filmās, kā tas ir ievērots jau iepriekš, smieklu no skatītāju puses pēc izdarīs visu, kas vien iespējams. Un jāatzīst, ka kā dialogu meistars viņš patiešām rullē - viņa humors šeit sprēgā un dzirkstī, un nekas, ka brīžiem viņš iegrimst salkanumā, banalitātēs un tā tālāk. Es smējos daudz, un smējos no sirds, un to šai filmai nevar atņemt. Lai gan, protams, tās nobeigums bija tāls no ideāla un pēc idejas šo filmu noteikti varēja uztaisīt labāk. Bet tas ir Kevins Smits, ar ko mums šeit ir darīšana, un to nu gan vajadzētu saprast, ka perfekcionists viņš nav un nekad nebūs.
2008-12-28
comments powered by Disqus