X

Jē, Def Lepard astotais studijas ieraksts. Vairums no iepriekšējiem nebija sevišķi labi, kālab lai šis būtu izņēmums? Tas nav. Pat savos labākajos gados šī grupa nespēlēja sevišķi nopietnu mūziku, bet "X" pat pēc viņu pašu standartiem ir diezgan sviestains popsīgs gabals, kurš tā vien kliedz "Pērc mani", taču pārliecināt par to, ka to tiešām būtu vērts pirkt, nevar.

Muzikāli tas ir tik primitīvs, cik viens iespējams - līdzinoties kaut kādiem šīs pašas ēras "Bon Jovi" ierakstiem, un turpinot baroties no tās pašas vecās siles, kura Def Leppard īpašumā nonāca jau astoņdesmito gadu vidū - spēlējot skaļu un ne pārāk jēdzīgu arēnas roku, kurā vieta atrodas gan salkanām power balādēm, tādām kā "Torn to Shreds", gan jestrākām, bet vienlaikus tāpat stulbām dziesmām, kuras nekāda īpaša iemesla klausīties nav. Droši vien, ja to klausīties ilgāk, varētu atrast kādas dziesmas, kas man vismaz kaut kādā mērā patīk, bet sevišķi rakāties pa šiem mēsliem man vismaz negribas. Un tālab es to arī nedarīšu - pieņemšu vienkārši, ka "X" ir draņķīgs albums, nolikšu to malā, un aizmirsīšu par tā eksistenci.
2008-12-30
4.5
comments powered by Disqus