Kazhes pierakstu burtnīca

Grems Grīns pats savu debijas romānu "The Man Within" vēlāk raksturoja kā neglābjami romantisku un tādu, ko varbūt nemaz nebūtu vērts bijis izdot (lai gan vienlaikus viņš, protams, atbalstīja romāna atkārtotu izdevumu). Kad es to ņēmu bibliotēkā, es, protams, nenojautu, ka tas ir viens no mazāk ievērojamajiem Grīna romāniem, man pietika ar apziņu, ka grāmata ir pieejama oriģinālvalodā un ka man noteikti nenāktu par ļaunu izlasīt kādu grāmatu angliski, un tās es arī izdarīju.

Lasot šo grāmatu, patiešām var just, ka tās autors bija jauns cilvēks (apmēram manā tagadējā vecumā) - romantisks un ideālistisks. Arī romāna galvenajam varonim Endrjūsam ir savi ideāli, taču viņam ir arī kāda ļoti nopietna problēma - proti, viņš ir pārāk gļēvs, lai paliktu uzticīgs saviem ideāliem arī praksē. Vairākus gadus viņš bija "nostrādājis" par kontrabandistu, līdzīgā karjerā, kāda bija viņa nelaiķim tēvam, kuru Endrjūss ienīda, bet kādā brīdī viņš ņēma un nodeva muitniekiem savus biedrus un pats izglābās ar bēgšanu. Romāna sākumā, slapstoties no trim izbēgušajiem kontrabandistiem ar Endrjūsa vienīgo un vienlaikus labāko draugu Kārljonu priekšgalā, Endrjūss atrod patvērumu vientuļas meitenes Elizabetes mājā, kurā vienīgais cilvēks izņemot viņu ir vecāka vīra līķis. Romāna gaitā starp Endrjūsu un Elizabeti rodas jūtas, taču bijušie draugi vīrieti vajā, tāpat kā viņu pašu vajā Jūdasa - nodevēja lāsts, un līdz ar to uz laimīgām beigām šai mīlestībai necerēt. Elizabete gan dod Endrjūsam spēku, lai viņš varētu apliecināt, ka viņā iekšā tomēr mīt vīrietis, taču lielākoties kritiskākajos brīžos Endrjūss vienmēr pārvēršas par peli (ne jau tiešā nozīmē, protams), un visu iespējamo sabojā.

Es īsti tagad nevaru pateikt - vai Grīns Endrjūsu ir domājis kā nesimpātisku personāžu, pret kuru man tomēr radās zināmas simpātijas, vai kā simpātisku personāžu, kas gan man sevišķi jauks nešķita, vai varbūt - tieši tā, kā es viņu uztvēru. Katrā ziņā šis romāns, naivs vai ne naivs, ir viegli lasāms un pietiekami spraigs, lai noturētu manu uzmanību no pirmā burta līdz pēdējam. Nekā sevišķi vieda tajā varbūt arī nav, bet kā lasāmviela ziemas vakaros - pilnīgi kompetenta izvēle.