V avguste 44go
Beidzot savā pasaules ar filmām apceļošanas projektā esmu sasniedzis vienu no Latvijas kaimiņvalstīm - Baltkrieviju. Šīs valsts kinematogrāfs gluži tāpat kā tas ir Latvijas gadījumā kopš deviņdesmitajiem gadiem nevar lepoties ar lielu daudzumu plaša vēriena produktu, un vairums filmu Baltkrievijā top vai nu par Krievijas naudu, vai vispār gandrīz izteikti ar krievu vadību, krievu aktieriem un Baltkrieviju tikai kā filmēšanas zemi. Arī "V avguste 44go" nav "tīri" Baltkrievijas filma, bet gan kopprojekts, kurš gan vismaz var lepoties ar to, ka filmas režisors Mihails Ptašuks ir baltkrievs. Tā kā diez vai man izdosies tikt pie kādas "baltkrieviskākas" filmas, pagaidām arī šāds variants derēs.
Filma "44.gada augustā" ir tapusi pēc grāmatas "Moment istini", septiņdesmito gadu padomju literatūras bestsellera motīviem. Tās centrā ir padomju pretizlūkošanas grupiņa trīs cilvēku sastāvā, kurai tiek dots uzdevums atrast vācu spiegu rāciju frontes aizmugurē atbrīvotajā Baltkrievijā 1944. gada augustā. Grupas vadītājs ir kapteinis Aļohins (Jevgēnijs Mironovs), gana veikls un izmanīgs vīrs. Vai par sižetu būtu nepieciešams stāstīt vēl kaut ko vairāk? Laikam nē.
Faktiski "V avguste 44go" ir diezgan tipiska sava žanra filma - kara stāsts, kas neskar tieši darbību frontē, ar izlūkiem un izlūku apkarotājiem, ar labajiem un sliktajiem puišiem, kur ir diezgan skaidrs no sākta gala, kura puse beigās gūs virsroku. Mani personīgi šādos darbos parasti visvairāk uztrauc propagandas elements - pretējās puses dēmonizēšana, savējās - glorificēšana, varoņu līdzība kartona modeļiem utt. Neteikšu, ka šī filma būtu kāds pārmērīgs izņēmums vai pozitīvais piemērs, kas attiecas uz šo aspektu - taču izvairoties pārmērīgi iesaistīt darbībā "otro" pusi, tiek panākts tas, ka pārmērīga smadzeņu skalošana ar šo filmu veikta netiek. Nekādas atklāsmes no šīs filmas es neguvu, ne ar ko tā mani nepārsteidza un nelika sevi apbrīnot. Uzfilmēta kompetentāk nekā lielākoties nākas redzēt Latvijas filmās, bet ievērojot to, ka tur piedalījās Krievijas speciālisti un bija iesaistīta Krievijas nauda, par to nevajadzētu sevišķi brīnīties. Kopumā: normāla filma, bet domājams, ka drīz to aizmirsīšu.
Filma "44.gada augustā" ir tapusi pēc grāmatas "Moment istini", septiņdesmito gadu padomju literatūras bestsellera motīviem. Tās centrā ir padomju pretizlūkošanas grupiņa trīs cilvēku sastāvā, kurai tiek dots uzdevums atrast vācu spiegu rāciju frontes aizmugurē atbrīvotajā Baltkrievijā 1944. gada augustā. Grupas vadītājs ir kapteinis Aļohins (Jevgēnijs Mironovs), gana veikls un izmanīgs vīrs. Vai par sižetu būtu nepieciešams stāstīt vēl kaut ko vairāk? Laikam nē.
Faktiski "V avguste 44go" ir diezgan tipiska sava žanra filma - kara stāsts, kas neskar tieši darbību frontē, ar izlūkiem un izlūku apkarotājiem, ar labajiem un sliktajiem puišiem, kur ir diezgan skaidrs no sākta gala, kura puse beigās gūs virsroku. Mani personīgi šādos darbos parasti visvairāk uztrauc propagandas elements - pretējās puses dēmonizēšana, savējās - glorificēšana, varoņu līdzība kartona modeļiem utt. Neteikšu, ka šī filma būtu kāds pārmērīgs izņēmums vai pozitīvais piemērs, kas attiecas uz šo aspektu - taču izvairoties pārmērīgi iesaistīt darbībā "otro" pusi, tiek panākts tas, ka pārmērīga smadzeņu skalošana ar šo filmu veikta netiek. Nekādas atklāsmes no šīs filmas es neguvu, ne ar ko tā mani nepārsteidza un nelika sevi apbrīnot. Uzfilmēta kompetentāk nekā lielākoties nākas redzēt Latvijas filmās, bet ievērojot to, ka tur piedalījās Krievijas speciālisti un bija iesaistīta Krievijas nauda, par to nevajadzētu sevišķi brīnīties. Kopumā: normāla filma, bet domājams, ka drīz to aizmirsīšu.
2009-01-10
comments powered by Disqus