Kazhes pierakstu burtnīca

Diemžēl "Rolling Stones" ne tuvu nav viena no manām visu laiku mīļākajām rokgrupām. Diemžēl tādēļ, ka sevi tomēr uzskatu drīzāk par "roķīgo", nekā "popsīgo" cilvēku. Un tomēr ja man būtu jāizdara izvēle starp stouniem un bītliem, es bez domāšanas par labāku atzītu Liverpūles kvartetu un nevis Londonas kvintetu.

"Bridges to Babylon" globālā mērogā apliecināja to, ko varēja gaidīt, proti, ka Rolling Stones arī 1996.gadā joprojām bija viena no tiem rokmūzikas dinozauriem, kas nebija vēl izmiruši. Proti, ka viņu mūzika joprojām spēja piesaistīt plašas masas un pelnīt lielu naudu. Cita lieta, ka muzikāli nekā satriecoša šajā ierakstā nebija un ieraksta veiksmīgākais singls "Anybody seen my baby" nepavisam nebija diži labs. No otras puses, sava tiesa sausa pulvera Džegeram, Ričardsam un kompānijai vēl bija atlikusi (un ar pulveri te ne obligāti ir jāsaprot kokaīns), un, piemēram, ierakstu ievadošā "Flip the Switch" ir visai spēcīga, un arī citi roķīgākie gabali šajā ierakstā ir labi. Mēģinot turēties līdzi laikam un līdzināties deviņdesmito gadu vidus alternatīvā roka grupām, Stones reizēm noiet no pareizā ceļa un līdz ar to ne visas šī ieraksta dziesmas ir gluži tik labas, kā tām vajadzētu būt. Gluži pavisam garām vairums no tām neaiziet (izņemot varbūt vienīgi "Always Suffering", kas ir tipisks popshit), bet classic stuff šis ieraksts, protams, ka nav. Varbūt to varētu būt interesanti klausīties cilvēkam, kam pret stouniem kā tādiem ir pozitīvāka attieksme un kas līdz ar to varētu šo ierakstu atzīt par savdabīgu viņu vēlīnās fāzes darbības paraugu, bet man, kas nav stāvus sajūsmā pat par viņu sešdesmito un septiņdesmito gadu veikumu (ar dažiem izņēmumiem) īstas nepieciešamības būvēt tiltus uz Bābeli nav.