Fausts
Ja pareizi atceros, uz "Fausta" rokoperu mums vajadzēja iet no skolas, bet es nezināmu iemeslu dēļ uz to nebiju. Ziņģis gan bija, un bija sajūsmā. Vēlāk, klausoties šo iestudējumu ierakstā, tas man arī šķita visnotaļ labs - tāds kā latviešu ekvivalents "Jesus Christ Superstar", un es pat uzskatīju, ka "Deus Ex Machina" (vēlāk viņi pārvērtās par Deus Sex Machine) ir visai laba grupa. Tagad, pēc nepilnām trim šī ieraksta noklausīšanās reizēm, varu pateikt tikai vienu - omg rofl!
Labi, tas varbūt bija nedaudz par stipru teikts, un tomēr šī ir pagalam blāva rokopera, kurā ir atrodami gandrīz visi tradicionālākie rokoperu trūkumi un gandrīz neviena to plusa. Protams, savas aizdomas, ka šis projekts varētu nebūt diez ko izcils, man radīja atklāsme, ka šo rokoperu Dailes teātrī iestudēja neviens cits kā bēdzīgi slavenais Raimonds Rupeiks, kas plašākām masām pazīstams kā Džī Džī Džilindžers. Viņš varētu būt lielā mērā atbildīgs par to, ka "Fausts" sižetiski ir pārvērties par sviesta gabalu, taču ne jau viņš ir vainīgs pie tā, ka mūzika ir totāli nekāda. Ko es personīgi vēlos dzirdēt rokoperās? Galvenokārt - labus meldiņus, atmiņā paliekošus gabalus un nevis tukši trulu dziedāšanu ar tizliem deviņdesmito gadu sintezatoru aranžējumiem tādā garā kā "Tattoo salonā". Tas, ka man nepatīk šeit iesaistīto cilvēku dziedājums (lielākoties), tas jau būtu neizbēgami, bet kur tur, pie joda, ir kaut kādas muzikāli saistošas tēmas, kur ir kaut kas tāds, kas ļautu man vienalga ko no šī ieraksta atcerēties desmit sekundes pēc tam, kad to būšu izdzēsis no pleilistes? Pārfrāzējot "In Bruges", ja es būtu dzimis fermā un būtu atsaldēts, iespējams, man šis ieraksts patiktu, un tāpat, ja es nekad nebūtu dzirdējis nevienu citu rokoperai pielīdzināmu ierakstu, tad es šo spētu atzīt par kaut cik labu. Bet ja iedomājas, ka "Fausts" un "Tommy" atbilst vienam mūzikas žanram, tad paliek vienkārši baisi.
Labi, tas varbūt bija nedaudz par stipru teikts, un tomēr šī ir pagalam blāva rokopera, kurā ir atrodami gandrīz visi tradicionālākie rokoperu trūkumi un gandrīz neviena to plusa. Protams, savas aizdomas, ka šis projekts varētu nebūt diez ko izcils, man radīja atklāsme, ka šo rokoperu Dailes teātrī iestudēja neviens cits kā bēdzīgi slavenais Raimonds Rupeiks, kas plašākām masām pazīstams kā Džī Džī Džilindžers. Viņš varētu būt lielā mērā atbildīgs par to, ka "Fausts" sižetiski ir pārvērties par sviesta gabalu, taču ne jau viņš ir vainīgs pie tā, ka mūzika ir totāli nekāda. Ko es personīgi vēlos dzirdēt rokoperās? Galvenokārt - labus meldiņus, atmiņā paliekošus gabalus un nevis tukši trulu dziedāšanu ar tizliem deviņdesmito gadu sintezatoru aranžējumiem tādā garā kā "Tattoo salonā". Tas, ka man nepatīk šeit iesaistīto cilvēku dziedājums (lielākoties), tas jau būtu neizbēgami, bet kur tur, pie joda, ir kaut kādas muzikāli saistošas tēmas, kur ir kaut kas tāds, kas ļautu man vienalga ko no šī ieraksta atcerēties desmit sekundes pēc tam, kad to būšu izdzēsis no pleilistes? Pārfrāzējot "In Bruges", ja es būtu dzimis fermā un būtu atsaldēts, iespējams, man šis ieraksts patiktu, un tāpat, ja es nekad nebūtu dzirdējis nevienu citu rokoperai pielīdzināmu ierakstu, tad es šo spētu atzīt par kaut cik labu. Bet ja iedomājas, ka "Fausts" un "Tommy" atbilst vienam mūzikas žanram, tad paliek vienkārši baisi.
2009-01-14
comments powered by Disqus