Box Car Racer
music — USA — 2002

4.5
Es neesmu mazohists, bet reizēm man patiešām gribās sevi iekaustīt. Viena no tām reizēm ir patlaban, kad man jāraksta par grupas "Box Car Racer" vienīgo studijas ierakstu. Ko es, sasodīts, domāju 2002.gada 13.novembrī, ierakstot to diskā? Tobrīd bija atlikušas 5 dienas manai 19. dzimšanas dienai, kas man vismaz tagad liek domāt, ka es varētu uz šo laiku jau būt daudz maz iemācījies atšķirt vidusskolas laikiem piemērotu mūziku no tādas, kas piemērota arī daudz maz jēdzīgākā kondīcijā esošam cilvēkam. Taču nē - es ņēmu un ierakstīju šo albumu diskā, turklāt vēl tajā pat diskā iecepu arī divas Mocarta simfonijas, Rolling Stones izlasi un kaut kādu webā sakasītu Vanesas Mejas dziesmu krājumu.

Kas īsti ir/bija "Box Car Racer"? Divi no trim grupas Blink 182 dalībniekiem - Toms un Treviss - izdomāja, ka viņiem ir šādas tādas dziesmas, kas īsti neatbilst Blink koncepcijai par to, kādai jābūt pareizai mūzikai, un tālab viņi izveidoja šo "alternatīvo" grupu. Tiesa, vismaz vienā šī ieraksta dziesmā piedalās arī Marks - trešais Blink 182 dalībnieks, tā ka prognozējamā kārtā atšķirības starp šo grupu un Blink 182 nav gluži kosmiskas.

Kā īsti atšķiras "Box Car Racer" no "Blink 182"? "Blink 182" visas dziesmas ir vienādas - ar to pašu melodiju, ar to pašu ritmu un ar vairāk vai mazāk vienu un to pašu message. "Box Car Racer" dziesmas ir vismaz nedaudz daudzveidīgākas, turklāt tās ir par kādiem 5-10% smagākas - ne tik ļoti orientētas uz 14-16gadnieku auditoriju. Taču daļa no tām ir praktiski neatšķiramas no "Blink 182" dziesmām - kaut vai ierakstu ievadošā "I Feel So". Vispār jau galvenais iemesls, kāpēc šīs dziesmas ir tik grūti nodalīt no blinku pamatkarjeras, ir Toma nedaudz dorkiskā balss, kas ir tik ļoti raksturīga gan vienas, gan otras grupas iezīme, ka nelielās muzikālās atšķirības tā gandrīz pilnībā aizēno. Ja tu dzirdi Tomu DeLongu dziedam, tad tie ir Blink 182, un punkts. Vispār jāatzīst, ka tā nu ir viena ļoti šaura profila grupa, ja tā nevar tādas dziesmas kā šajā ierakstā mītošās izdot sev sava pamatbrenda, lai neapbižotu fanus (kuri loģiski ir gatavi uzņemt tikai kārtējās "What`s My Age Again" variācijas). Jā - atšķirība ir savā ziņā šī ieraksta dziesmu saturā, daudz mazāks uzsvars šeit tiek likts uz pubertātes humoru, bet tas tāpat nenozīmē, ka šeit būtu kaut kas diži labs atrodams. Katrā gadījumā tā nav tāda mūzika, ko manā uztverē būtu kāda jēga klausīties.
2009-01-22
comments powered by Disqus