Kazhes pierakstu burtnīca

Atbilstoši daudziem avotiem dubultalbums "Physical Graffiti" ir ne vien labākais no visiem Led Zeppelin ierakstiem, bet vispār visu laiku izcilākais rokmūzikas albums, kura 120 minūtēs Peidžs, Plāns, Bonams un Džonss kārtējo reizi apliecina, kāpēc Led Zeppelin tiek uzskatīta par smagā roka izcilāko grupu. Un patiešām šādiem apgalvojumiem ir daudz pamata.

Ievērojot Led Zep noraidošo attieksmi pret singliem, viņu kontekstā ir grūti runāt par dziesmām - grāvējiem, taču nav šaubu, ka "Physical Graffiti" ievērojamākais un vislabāk zināmais skaņdarbs ir "Kashmir", 8.5 minūtes garš eposs, kurā netipiski Led Zeppeliniem piedalās arī outside mūziķi - proti, stīgu orķestris. Patiesībā jau šīs vienas kompozīcijas vien dēļ šis ir īpašs ieraksts, taču kā jau tas raksturīgs svina cepelīniem, viņu ierakstos allaž netrūkst augstāko punktu.

Vispār šis ir viens no smagākajiem grupas ierakstiem, un tajā diezgan līdz minimumam ir ierobežotas tās folkmūzikai tuvās noskaņas, gandrīz konstanti visas 80 minūtes Led Zep, figurāli izsakoties "rock out with your cock out", un šajā gadījumā es to domāju pozitīvā ziņā. Patiesībā sevišķi daudz es iepriekš šo albumu klausījies nebiju, un jāatzīst, ka tas izrādījās vēl labāks nekā biju to domājis. Cepeļi šeit lieliski iesaista dažādus muzikālos motīvus - vai tās būtu Kashmir austrumu noskaņas, fanks iekš "Trampled under foot", klasisks akustiskās ģitāras gabals "Bron-Yr-Aur", tradicionāls bugijs "Boogie with Stu", un, protams, epohālais "In My Time of Dying", kurā ir atrodams teju viss vienā. Katrā gadījumā "Graffiti" ir viens no tiem ierakstiem, kuram ir jābūt katra sevi cienoša mūzikmīļa (un arī necienoša) krājumā, un vislabāk droši vien - vinilā.