Kazhes pierakstu burtnīca

"Valsis ar Baširu" atbilstoši daudzu prognozēm ir galvenais pretendents uz šīgada Oskaru kā gada labākā filma svešvalodā. Zinot dažādu balvu ceremoniju diezgan augsto politizāciju, filmas iespējas patiešām saņemt Oskaru gan nešķiet sevišķi augstas, taču vērts ievērot to, par ko rakstīšu turpmākajos teikumos, pirms spļaut filmai virsū un saukt to par draņķīgu teroristiskas propogandas gabalu. Šī filma, kas vēsta par notikumiem Izraēlas-Libānas karā, nav nekāds Izraēlas smadzeņu skalotāju brigādes darba auglis, gan visai kritisks skatījums uz šo militāro konfliktu, un līdz ar to faktiski šī filma ir vairāk pret Izraēlu nekā par to, līdz ar to tas, ka kāds izsakās labi par šo filmu, automātiski nenozīmē, ka šis kāds katru dienu brokastīs nograuž kādu palestīniešu bērnu.

Savā ziņā šī filma ir unikāla - tā pilnīgi noteikti ir pirmā animētā dokumentālā filma, ko esmu redzējis. Jā - tā ir dokumentāla multfilma, kuras liela daļa sastāv no gluži reālu cilvēku stāstījumiem, tikai šos cilvēkus tev rāda zīmētā veidā. Vizuāli visvairāk šī filma atgādina "A Scanner Darkly", sava līdzība ir arī ar pagājušā gada neamerikāņu animācijas hitu - "Persepoli". Tīri no vizuālā viedokļa šī ir viena no spilgtākajām filmām, ko esmu pēdējos gados redzējis, un vairākas tās detaļas bija patiešām lieliskas - ieskaitot filmas mūziku. Sevišķi aizraujoša gan manā uztverē šī filma nebija, un vairāk es tās veidotājus varētu uzslavēt par uzdrošināšanos, nevis par pašu gala rezultātu.