Cheap Thrills

Protams, neviens nevar zināt, vai "Cheap Thrill" iegūtu tik ikonisku statusu, ja Dženisa būtu pārdzīvojusi liktenīgo septiņdesmito gadu un turpmākajās desmitgadēs ierakstījusi veselu virkni nevienam nevajadzīgu komerciālu ierakstu. Taču tādā situācijā, kāda tā ir reālajā pasaulē, šis ieraksts ir un paliek viens no spožākajiem sešdesmito gadu atceres mirkļiem, demonstrējot JJ droši vien viņas īsās karjeras labākajā formā un arī viņu pavadošā grupa šeit ir savu uzdevumu augstumos. Ne mazāk kā četras kompozīcijas no šī albuma (kura oriģinālajā versijā to kopumā ir septiņas) ir tik klasiskas, cik vien iedomājams. Iesim tām cauri atbilstoši izvietojumam ierakstā.

Sākas viss ar "Combination of the two" un tās lipīgo "`whoa-whoa-whoa" piedziedājumā, viena sasodīti grūvīga dziesma. Ne tik grūvējoša, bet nesalīdzināmi grandiozāka ir "Summertime" - neapšaubāmi labākais šīs kompozīcijas izpildījums, kādu vien var iedomāties - aizsmakušais Dženisas vokāls un dievīgā ģitārspēle tam apakšā. Un tai seko katarsiskā "Piece of my Heart", viena no pacilājošākajām dziesmām Dženisas katalogā. Visubeidzot albumu noslēdz vēl viens patiešām epohāls skaņdarbs - teju desmit minūtes ilgā "Ball and Chain".

Kas attiecas uz pārējām trim dziesmām, tās, protams, nav gluži tik fenomenālas kā šī ieraksta virsotnes, bet vai "I Need a Man to Love" nav lieliska? Es saku - ir. Nedaudz mazāk spožas ir "Oh, Sweet Mary" un it īpaši "Turtle Blues" (kura patiešām ir diezgan tradicionāls blūzs bez sevišķām "fiškām").

Ja kas - un tas ir visai neraksturīgi - liela daļa šī albuma ir ierakstīta "dzīvajā", nevis studijā, taču Dženisas un viņas ansambļa gadījumā tas ir noteikti vairāk pluss nekā mīnuss, jo auditorijas priekšā Dženisa, manuprāt, jutās komfortablāk nekā studijas sienās un līdz ar to varēja pilnīgāk atdoties izpildījumam, līdz ar to šeit ir labāk pieciest varbūt ne gluži tik tīru skaņu, tās vietā iegūstot tādu enerģiju kā reti kur.
2009-02-18
8.5
comments powered by Disqus