Jamón, jamón
Es nekautrēšos atzīt, ka man patīk Penelope Krusa. Kāpēc nekautrēšos? Tālab, ka fanot par Krusu ir pietiekami labs stils. Tā tev nav Andželīna "Lara Krofta" Džolī vai Nikola "es pēdējā laikā filmējos draņķīgās filmās" Kidmena vai Dženifera "Friends" Anistone. Krusa ir nopietna aktrise un tas vien, ka viņai savulaik bija sakars ar Tomu Krūzu ir vairāk uzvārda sekas nekā jebkas cits. Protams, vienlaikus es saprotu, ka šī gada Otrā plāna Oskara saņēmēja nav izcilākā pēdējo 10-20 gadu aktrise. Nerunājot par tādu klasisku vērtību kā Merila Strīpa, bet arī divas Keitas - Vinsleta un (galvenokārt) Blānšeta daudz labāk spēj iejusties DAŽĀDOS tēlos. Penelope tikām, cik skaista viņa lai arī nebūtu, Holivudā uz daudzveidīgām lomām nevar cerēt kaut sava izskata dēļ vien (starp citu, pat Džolī šī situācija ir daudz labāka). Taču, kā jau teicu vairākkārt, man Krusa patīk, un doma noskatīties viņas pirmo darbu uz lielā ekrāna man šķita saprātīga.
Ja kas, šī filma ir ievērojama ne tikai kā Krusas kino debija, tā kļuva par pirmo starptautiski veiksmīgo kino projektu un slavas pamatlicēju arī viņas partnerim "Vicky Christina Barcelona" - Havjēram Bardemam. Patiesībā interesanti apskatīties, kā šie aktieri izskatījās tolaik, kad Bardemam vēl bija tikai nedaudz pāri par 20 gadiem, bet Krusai bija 18. Un jāatzīst, ka (iespējams, ka lielā mērā pateicoties mūsdienu ķirurģiskās medicīnas brīnumiem, bet fig viņu zina) gan viens, gan otrs jaunākajās savās filmās izskatās labāk. Protams, sava vaina varētu būt tajā, ka "Jamon, jamon" (kas, ja kas, latviski nozīmē "Šķiņķis, šķiņķis) darbība norisinās vienā no estētiskajā ziņā katastrofālākajiem pagājušā gadsimta periodiem - proti, deviņdesmito gadu sākumā. Līdz ar to šeit tu vari gan dzirdēt pretīgu mūziku, gan redzēt laikmetam atbilstošas frizūras, tērpus un pat gluži autentisku VW Golf I. Ja kas - man vienkārši riebjas pirmais golfs. Tikām pati filma ir diezgan izteikti ziepenisks stāsts par to, kā lielas apakšbikšu rūpnīcas īpašnieku dēlam ir sakars ar meiteni "no tautas", kura paliek stāvoklī, un puisis viņu grib apprecēt, taču viņa māte ir pret un noalgo vietējo šķiņķa tirgotāju (ko arī atveido Bardems), lai tas savaldzina dēla līgavu Silviju. Taču viss šeit nav tik vienkārši, jo atbilstoši gan ziepenēm, gan vispār Eiropas dienvidu kino, šajā filmā katrs guļ ar katru un katrs iekāro katru, un vispār viss notiek gluži tā, kā to varētu gaidīt. Diezgan grūti ir definēt filmas žanru - tā vienlaikus tēmē uz dramatisko un komisko departamentiem, turklāt reizēm - uz abiem vienlaicīgi, tipiskākais šādas divējādās dabas elements ir cīņa starp abiem Silvijas vīriešiem, kas notiek, izmantojot cūkas šķiņķus. No vienas puses - komiski, no otras - rezultāts šim pasākumam nav no komiskajiem, un tā notiek arī citās filmas epizodēs. Es neietu tik tālu, lai teiktu, ka man šī filma gluži "patika", tas būtu par spēcīgu teikts, taču kaut kas tajā bija. Ne pārāk daudz, reizēm - ne pārāk jēdzīgi, taču es nenožēloju, ka redzēju šo filmu. Kaut vai tāpēc ka tā (loģiski) ir pirmā Krusas filma, kurā viņa redzama topless, un pietam diezgan daudz. Un vispār man jau patīk filmas, kurām ar morāli tā ir, kā ir. Cita lieta, ka šī 90 minūtes īsā filma šķita esam sastiepta, un tas jau nav nekas diži labs.
Ja kas, šī filma ir ievērojama ne tikai kā Krusas kino debija, tā kļuva par pirmo starptautiski veiksmīgo kino projektu un slavas pamatlicēju arī viņas partnerim "Vicky Christina Barcelona" - Havjēram Bardemam. Patiesībā interesanti apskatīties, kā šie aktieri izskatījās tolaik, kad Bardemam vēl bija tikai nedaudz pāri par 20 gadiem, bet Krusai bija 18. Un jāatzīst, ka (iespējams, ka lielā mērā pateicoties mūsdienu ķirurģiskās medicīnas brīnumiem, bet fig viņu zina) gan viens, gan otrs jaunākajās savās filmās izskatās labāk. Protams, sava vaina varētu būt tajā, ka "Jamon, jamon" (kas, ja kas, latviski nozīmē "Šķiņķis, šķiņķis) darbība norisinās vienā no estētiskajā ziņā katastrofālākajiem pagājušā gadsimta periodiem - proti, deviņdesmito gadu sākumā. Līdz ar to šeit tu vari gan dzirdēt pretīgu mūziku, gan redzēt laikmetam atbilstošas frizūras, tērpus un pat gluži autentisku VW Golf I. Ja kas - man vienkārši riebjas pirmais golfs. Tikām pati filma ir diezgan izteikti ziepenisks stāsts par to, kā lielas apakšbikšu rūpnīcas īpašnieku dēlam ir sakars ar meiteni "no tautas", kura paliek stāvoklī, un puisis viņu grib apprecēt, taču viņa māte ir pret un noalgo vietējo šķiņķa tirgotāju (ko arī atveido Bardems), lai tas savaldzina dēla līgavu Silviju. Taču viss šeit nav tik vienkārši, jo atbilstoši gan ziepenēm, gan vispār Eiropas dienvidu kino, šajā filmā katrs guļ ar katru un katrs iekāro katru, un vispār viss notiek gluži tā, kā to varētu gaidīt. Diezgan grūti ir definēt filmas žanru - tā vienlaikus tēmē uz dramatisko un komisko departamentiem, turklāt reizēm - uz abiem vienlaicīgi, tipiskākais šādas divējādās dabas elements ir cīņa starp abiem Silvijas vīriešiem, kas notiek, izmantojot cūkas šķiņķus. No vienas puses - komiski, no otras - rezultāts šim pasākumam nav no komiskajiem, un tā notiek arī citās filmas epizodēs. Es neietu tik tālu, lai teiktu, ka man šī filma gluži "patika", tas būtu par spēcīgu teikts, taču kaut kas tajā bija. Ne pārāk daudz, reizēm - ne pārāk jēdzīgi, taču es nenožēloju, ka redzēju šo filmu. Kaut vai tāpēc ka tā (loģiski) ir pirmā Krusas filma, kurā viņa redzama topless, un pietam diezgan daudz. Un vispār man jau patīk filmas, kurām ar morāli tā ir, kā ir. Cita lieta, ka šī 90 minūtes īsā filma šķita esam sastiepta, un tas jau nav nekas diži labs.
2009-02-24
comments powered by Disqus