No More Tears

Pat ja tu neesi sevišķs Ozija solo karjeras cienītājs (un tā visticamākais arī ir, jo pārmērīgi daudz šī vīra individuālās darbības atbalstītāju, kas to vērtētu augstāk par viņa sasniegumiem "Black Sabbath" dienās, domājams, ka nav), vienu dziesmu no šī ieraksta tu noteikti zini. Es neteikšu, ka tu par to obligāti fano un vēl jo vairāk, ka par to vajadzētu obligāti fanot, taču es neslēpšu, ka kopumā man "Mama I`m Comin` Home" patīk gana labi. Protams, tā ir diezgan tipiska power balāde un var just, ka Ozijs ir mēģinājis līdzināties jaunākās paaudzes baladētājiem - un konkrētāk "Guns`n`Roses", taču what the heck - šī dziesma ir pietiekami forša, lai es to varētu kādu reizi noklausīties un pārmērīgi nesarkt par savām simpātijām pret to.

Protams, citādi šis ieraksts ne ar ko dižu neizceļas - es neticu, ka Ozijam jebkad ir bijusi vēlme piesaistīt jaunus vēl sevi nepazīstošus fanus (izņemot, protams, pēdējos gados, kad viņš pārvērtās par tādu parodiju par metālistu, ka droši vien aiz cieņas pret Black Sabbath vairums kādreizējo viņa fanu vienkārši pieņēma, ka Ozijs kaut kad deviņdesmitajos gados - ja ne agrāk - traģiski gāja bojā, bet viņa vārdu pārņēma kaut kāds blēdis). Gluži kā ar ZZ Top, par viņu var teikt - tā pati hēlija balss (tikai, protams, ne tuvu ne tik spēcīga kā agrāk), tās pašas melodijas, tie paši rifi, tās pašas muzikālās idejas, tie paši dziesmu teksti, un vispār viss - jau daudzreiz dzirdēts un dzirdēts arī labākās versijās. Kā parasti Ozijs vismaz vienā dziesmā piemin, ka viņš nav Pravietis (it kā kādam varētu rasties šādas domas - izņemot vājprātīgus fanus, kurus nevajag ņemt par pilnu), kā parasti dziesmu aranžējumi ir iespējami tuvi attiecīgā laika perioda "topam", kā parasti viņa uzticamais "zāģa vīrs" Zeks Vailds spēlē gana ātri un profesionāli, bet ne pārāk interesanti. Kā parasti es tikai varu nožēlot, ka manā krājumā ir tik daudz Ozija solo ierakstu.
2009-02-27
6.0
comments powered by Disqus