Offside
Vienu Irānas filmu biju jau iepriekš noskatījies, tā ka sevišķi nekas mani nespieda otro reizi ielūkoties šīs valsts kinematogrāfā, taču Movielens prognozēja, ka man šī filma varētu patikt, tālab izlēmu - kāpēc ne?
Kā jau esmu savulaik šeit rakstījis, vairākus mēnešus diezgan intensīvi sarakstījos ar vienu čali no Irānas (kaut kādu iemeslu dēļ vēlāk mūsu korespondence pajuka), tālab šāds tāds insight par notiekošo šajā valstī man ir. Attiecībā uz šo filmu par Irānu būtu nepieciešams zināt tikai pāris pamata faktus - šajā islāma valstī sievietēm ir aizliegts apmeklēt futbola spēles, bet vienlaikus viņām nav aizliegts studēt, veltīties profesionālai karjerai utt. Īsi sakot - kā jau vispār Austrumos tas ir raksturīgi - dīvainību tur netrūkst.
Filma stāsta par vairākām meitenēm/sievietēm, kas nelegāli mēģina iekļūt skatītāju pulkā Irānas - Bahreinas spēlē 2006.gada Pasaules kausa kvalifikācijā. Vismaz neizšķirta gadījumā Irāna pēc šīs spēles garantētu dalību PK Vācijā, un šīs meitenes arī grib būtu aculiecinieces šim notikumam - maskējušās par zēniem viņas mēģina iekļūt stadionā, taču visas tiek atmaskotas un tiek izvietotas speciālā "detention" zonā, no kuras viņas vēlāk paredzēts pārvietot citur un izlemt par piemērojamo sodu (cik var saprast - neko dramatiski austrumniecisku - nomētāšana ar akmeņiem par šādu "noziegumu" nedraud). Meitenes ir dažādas - sākot ar naivām skolniecēm, kurām cerību izvairīties no nepareizā dzimuma atklāšanas nebija nekādu, līdz daudz rūdītākām šādu pasākumu apmeklētājām, kuras identificēt patiešām spētu vien rūdīta acs. Filma, protams, nav tikai par futbolu - negrasos šeit izplūst banalitātēs, bet lieliska ir saruna starp vienu no meitenēm un vienu no viņas apsargājošajiem armijniekiem par to, kādēļ sieviete kopā ar savu brāli (un reizēm - ne ar savu brāli) Irānā var iet uz kinoteātri, bet uz futbola spēli - nē. Nedaudz komēdijas, nedaudz dramatisma un fonā - nedaudz futbola, šāda ir "Offside" recepte. Vienkārša, ļoti ticama un jauka filma, kuras viena no centrālajām "odziņām" slēpjas tajā, ka liela tās daļa patiešām tika uzņemta augstākminētās Irānas - Bahreinas futbola spēles laikā, un tas savā ziņā ietekmēja arī pašas filmas sižetu, un tas ir forši. Savā ziņā var saskatīt līdzību ar "One day in Europe", vienīgi šī filma, manuprāt, ir mazāk stilīga un līdz ar to - labāka.
Kā jau esmu savulaik šeit rakstījis, vairākus mēnešus diezgan intensīvi sarakstījos ar vienu čali no Irānas (kaut kādu iemeslu dēļ vēlāk mūsu korespondence pajuka), tālab šāds tāds insight par notiekošo šajā valstī man ir. Attiecībā uz šo filmu par Irānu būtu nepieciešams zināt tikai pāris pamata faktus - šajā islāma valstī sievietēm ir aizliegts apmeklēt futbola spēles, bet vienlaikus viņām nav aizliegts studēt, veltīties profesionālai karjerai utt. Īsi sakot - kā jau vispār Austrumos tas ir raksturīgi - dīvainību tur netrūkst.
Filma stāsta par vairākām meitenēm/sievietēm, kas nelegāli mēģina iekļūt skatītāju pulkā Irānas - Bahreinas spēlē 2006.gada Pasaules kausa kvalifikācijā. Vismaz neizšķirta gadījumā Irāna pēc šīs spēles garantētu dalību PK Vācijā, un šīs meitenes arī grib būtu aculiecinieces šim notikumam - maskējušās par zēniem viņas mēģina iekļūt stadionā, taču visas tiek atmaskotas un tiek izvietotas speciālā "detention" zonā, no kuras viņas vēlāk paredzēts pārvietot citur un izlemt par piemērojamo sodu (cik var saprast - neko dramatiski austrumniecisku - nomētāšana ar akmeņiem par šādu "noziegumu" nedraud). Meitenes ir dažādas - sākot ar naivām skolniecēm, kurām cerību izvairīties no nepareizā dzimuma atklāšanas nebija nekādu, līdz daudz rūdītākām šādu pasākumu apmeklētājām, kuras identificēt patiešām spētu vien rūdīta acs. Filma, protams, nav tikai par futbolu - negrasos šeit izplūst banalitātēs, bet lieliska ir saruna starp vienu no meitenēm un vienu no viņas apsargājošajiem armijniekiem par to, kādēļ sieviete kopā ar savu brāli (un reizēm - ne ar savu brāli) Irānā var iet uz kinoteātri, bet uz futbola spēli - nē. Nedaudz komēdijas, nedaudz dramatisma un fonā - nedaudz futbola, šāda ir "Offside" recepte. Vienkārša, ļoti ticama un jauka filma, kuras viena no centrālajām "odziņām" slēpjas tajā, ka liela tās daļa patiešām tika uzņemta augstākminētās Irānas - Bahreinas futbola spēles laikā, un tas savā ziņā ietekmēja arī pašas filmas sižetu, un tas ir forši. Savā ziņā var saskatīt līdzību ar "One day in Europe", vienīgi šī filma, manuprāt, ir mazāk stilīga un līdz ar to - labāka.
2009-03-01
comments powered by Disqus