This Was
Ar šo es sāku vismaz divas nedēļas ilgu "Jethro Tull" periodu. Labi, ka šī grupa man tagad patīk, pretējā gadījumā varētu iedzīvoties arī kādā depresijā. Tiesa grupas debijas ieraksts "This Was" nav īsti klasisks šīs grupas veikums (zināms gan, ka "Jethro Tull" nekad nav bijusi vienota grupa šī vārda stingrākajā izpratnē, bet vairāk "Ījana Andersona pavadošais ansamblis") - šeit JT ir nevis progroka grupa, bet gan vairāk blūza ansamblis. Pats Andersons arī vēl nav gluži tik ikonisku statusu ieguvis, taču ar dažiem lieliskiem flautas solo viņš atzīmējas arī šeit.
Par šī ieraksta pop hitu uzskatāma "Song for Jeffrey", kuru kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ es patiešām senos laikos biju iekļāvis savā pirmajā aktuālās mūzikas matricā - līdzās tādiem izpildītājiem kā Guano Apes un Blink 182, kur Jethro Tull iederējās vienkārši fenomenāli slikti. Dziesma, protams, ir laba.
Kas mani šobrīd interesē - vai Lieni tagad JT varētu piesaistīt vai nē? Agrāk tur variantu nebija (kā zināms arī es pats kādreiz absolūti nevarēju saprast, kālab šādu veci ar flautu klausīties), taču tagad - varētu mēģināt. Un "This Was" noteikti ir labs punkts, ar ko sākt šīs grupas iepazīšanu - šeit JT melodiju izpratne ir pietiekoši tradicionāla un pieņemama "svešam" klausītājam, taču tādi skaņdarbi kā "Beggar`s Farm" vai "Serenade to a cuckoo" jau iezīmē to, par ko šī grupa pārvērtās nākotnē, kļūstot par vienu no progroka pionieriem. Mazliet grūtāk ir formulēt manu attieksmi pret "Dharma for one" (nē, te nav runa par "Dharma initiative" no "Lost" vai par sievieti no situāciju komēdijas "Darma un Gregs", bet droši vien par dievieti Darmu, lai gan - who knows) - proti, šī kompozīcija ir bungu solo, bet bungu solo ir ļoti delikāts sešdesmito gadu beigu rokmūzikas elements, kas retos gadījumos mūsdienās tiek vērtēts pozitīvi - viena lieta, ja tas ir kāds Džindžera Beikera "Toad" vai Santanas bundzinieka "Soul Sacrifice", bet cita - ja darīšana ir ar JT. Nē, es neteiktu, ka man šis soļņiks nepatiktu, bet tas noteikti nav šī ieraksta virsotne.
Par šī ieraksta pop hitu uzskatāma "Song for Jeffrey", kuru kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ es patiešām senos laikos biju iekļāvis savā pirmajā aktuālās mūzikas matricā - līdzās tādiem izpildītājiem kā Guano Apes un Blink 182, kur Jethro Tull iederējās vienkārši fenomenāli slikti. Dziesma, protams, ir laba.
Kas mani šobrīd interesē - vai Lieni tagad JT varētu piesaistīt vai nē? Agrāk tur variantu nebija (kā zināms arī es pats kādreiz absolūti nevarēju saprast, kālab šādu veci ar flautu klausīties), taču tagad - varētu mēģināt. Un "This Was" noteikti ir labs punkts, ar ko sākt šīs grupas iepazīšanu - šeit JT melodiju izpratne ir pietiekoši tradicionāla un pieņemama "svešam" klausītājam, taču tādi skaņdarbi kā "Beggar`s Farm" vai "Serenade to a cuckoo" jau iezīmē to, par ko šī grupa pārvērtās nākotnē, kļūstot par vienu no progroka pionieriem. Mazliet grūtāk ir formulēt manu attieksmi pret "Dharma for one" (nē, te nav runa par "Dharma initiative" no "Lost" vai par sievieti no situāciju komēdijas "Darma un Gregs", bet droši vien par dievieti Darmu, lai gan - who knows) - proti, šī kompozīcija ir bungu solo, bet bungu solo ir ļoti delikāts sešdesmito gadu beigu rokmūzikas elements, kas retos gadījumos mūsdienās tiek vērtēts pozitīvi - viena lieta, ja tas ir kāds Džindžera Beikera "Toad" vai Santanas bundzinieka "Soul Sacrifice", bet cita - ja darīšana ir ar JT. Nē, es neteiktu, ka man šis soļņiks nepatiktu, bet tas noteikti nav šī ieraksta virsotne.
2009-03-02
comments powered by Disqus