Beginning
Es pat nemēģināšu uzzināt, kā pareizi latviešu valodā vajadzētu rakstīt šīs grāmatas autora uzvārdu, tālab drošības labad saukšu viņu vienkārši par A.S.
Tātad, "Sākums" jeb "Skaistā Zeidenmana kundze" (šādi šis romāns nosaukts vāciskajā tulkojumā, kurā es to lasīju) ir ievērojamākais A.S. romāns, kas viņam atnesa, ja ne gluži pasaules, tad Eiropas slavu noteikti. Ievērojot to, ka tā nepavisam nebija pirmā grāmata šim autoram, kuram 1986.gadā jau bija pāri par 60 gadiem, jāatzīst, ka sevišķi agri slava viņu nepiemeklēja. Tas stāsta vairākus savstarpēji saistītus stāstus, kuru darbība norisinās vācu okupētajā Varšavā 2.Pasaules kara laikā, kuru galvenie varoņi ir visdažādāko aprindu cilvēki - poļi, ebreji, vācieši, kur neviens personāžs netiek nedz dēmonizēts, nedz darīts par Jēzum pielīdzināmu. Zeidenmana kundze, kuras vārds parādās vienā no romāna nosaukuma variantiem, ir ebrejiete vecumā ap 35-40 gadiem, kura gan ārēji nekādi nav atpazīstama kā semītiem piederīga, jo... gluži vienkārši ne mazākajā mērā pēc tādas neizskatās. Taču kāds savu dzīvību par nodevību glābjošs viņas tautietis Zeidenmana kundzi identificē un viņai tagad ir jāpierāda, ka viņa patiešām ir poliete, poļu virsnieka Gotomska atraitne. Un te viņai palīgā (viņai to nezinot) nāk cilvēki, kuri mīl vai nu viņu pašu vai arī arī pateicīgi viņas nelaiķim vīram - ārstam, profersoram Zeidenmanam. Paralēli risinās stāsti, kuros Zeidenmana kundze tieši neiesaistās, bet gan cilvēki, kuri piedalās viņas glābšanā un viņiem tuvie cilvēki. Interesanta ir A.S. metode, kad katra stāsta gaitā viņš piemin arī galveno varoņu tālāko likteni, tā ka patiesībā tu jau iepriekš zini, ka, piemēram, šis personāžs karu nepārdzīvos, bet šis nomirs tur un tur pēc 30 gadiem. Diezgan labi grāmata sasaucās ar nesen skatīto filmu "Pelni un dimanti" - te jūtama tāda pati poliska nostaļģija pēc karā iznīcinātās Varšavas, tāda pati pietiekoši pretrunīga attieksme pret krieviem. A.S. rakstīšanas maniere ir ļoti saistoša, un šo grāmatu izlasīju praktiski "vienā pūtienā". Droši vien, šeit ir arī situācijas, kurās ir salīdzinoši augsts banalitātes līmenis, bet A.S. ļoti veiksmīgi spēj nešķērsot to kritisko līmeni, kad grāmata pārstāj būt māksla un kļūst propaganda, un par to varu tikai izteikt viņam paldies. No vāciski lasītajām grāmatām turienes "Dienas grāmatu" sērijā šī ir pagaidām viena no labākajām.
Tātad, "Sākums" jeb "Skaistā Zeidenmana kundze" (šādi šis romāns nosaukts vāciskajā tulkojumā, kurā es to lasīju) ir ievērojamākais A.S. romāns, kas viņam atnesa, ja ne gluži pasaules, tad Eiropas slavu noteikti. Ievērojot to, ka tā nepavisam nebija pirmā grāmata šim autoram, kuram 1986.gadā jau bija pāri par 60 gadiem, jāatzīst, ka sevišķi agri slava viņu nepiemeklēja. Tas stāsta vairākus savstarpēji saistītus stāstus, kuru darbība norisinās vācu okupētajā Varšavā 2.Pasaules kara laikā, kuru galvenie varoņi ir visdažādāko aprindu cilvēki - poļi, ebreji, vācieši, kur neviens personāžs netiek nedz dēmonizēts, nedz darīts par Jēzum pielīdzināmu. Zeidenmana kundze, kuras vārds parādās vienā no romāna nosaukuma variantiem, ir ebrejiete vecumā ap 35-40 gadiem, kura gan ārēji nekādi nav atpazīstama kā semītiem piederīga, jo... gluži vienkārši ne mazākajā mērā pēc tādas neizskatās. Taču kāds savu dzīvību par nodevību glābjošs viņas tautietis Zeidenmana kundzi identificē un viņai tagad ir jāpierāda, ka viņa patiešām ir poliete, poļu virsnieka Gotomska atraitne. Un te viņai palīgā (viņai to nezinot) nāk cilvēki, kuri mīl vai nu viņu pašu vai arī arī pateicīgi viņas nelaiķim vīram - ārstam, profersoram Zeidenmanam. Paralēli risinās stāsti, kuros Zeidenmana kundze tieši neiesaistās, bet gan cilvēki, kuri piedalās viņas glābšanā un viņiem tuvie cilvēki. Interesanta ir A.S. metode, kad katra stāsta gaitā viņš piemin arī galveno varoņu tālāko likteni, tā ka patiesībā tu jau iepriekš zini, ka, piemēram, šis personāžs karu nepārdzīvos, bet šis nomirs tur un tur pēc 30 gadiem. Diezgan labi grāmata sasaucās ar nesen skatīto filmu "Pelni un dimanti" - te jūtama tāda pati poliska nostaļģija pēc karā iznīcinātās Varšavas, tāda pati pietiekoši pretrunīga attieksme pret krieviem. A.S. rakstīšanas maniere ir ļoti saistoša, un šo grāmatu izlasīju praktiski "vienā pūtienā". Droši vien, šeit ir arī situācijas, kurās ir salīdzinoši augsts banalitātes līmenis, bet A.S. ļoti veiksmīgi spēj nešķērsot to kritisko līmeni, kad grāmata pārstāj būt māksla un kļūst propaganda, un par to varu tikai izteikt viņam paldies. No vāciski lasītajām grāmatām turienes "Dienas grāmatu" sērijā šī ir pagaidām viena no labākajām.
2009-03-08
comments powered by Disqus