Kazhes pierakstu burtnīca

Ar "Stormwatch" Jethro Tull atgriežas pie pavisam nopietnas ierakstu tematikas - šis atkal ir viens nopietns konceptalbums, kas stāsta par pasaules galu un vīru, kas to novēro. Taču uz šādām koncepcijām kā allaž man ir vairāk vai mazāk nospļauties, pieņemsim, ka es ne vārda nezinu angliski, līdz ar to varu tikai dalīties iespaidos par ieraksta muzikālo pusi.

Salīdzinoši ar iepriekšējiem trim ierakstiem tas ir daudz "mūsdienīgāks" - jebkādi viduslaiku un tautas mūzikas motīvi ir izgaisuši no JT repertuāra, to vietā stājušās smagākas un nopietnākas mūzikas formas. Akustiskā ģitāra savu vietu ir atdevusi elektriskajai un pat Andersona flauta šeit izklausās elektriskāka nekā iepriekšējā platē. Pārmaiņas pēc šajā albumā nav atrodama tāda paša nosaukuma dziesma kā albums, līdz ar to tiek pārtraukta tradīcija, ka tituldziesma ir arī vienlaikus labākā dziesma šajā ierakstā, un vienlaikus tādas izteikti centrālas dziesmas šajā ierakstā arī nav. Uz tādas statusu droši vien vislabāk var pretendēt "Flying Dutchman" vai "Dark Ages", bet nedz viena, nedz otra no šīm dziesmām nav sevišķi laba, līdz ar to tās šādas funkcijas uzņemties īsti labi nevar - tās gan ir skaļas, bet tās nav diez ko melodiskas un tās nav diez ko emocionālas. Kas attiecas uz emocionālo pusi, tad šajā aspektā ļoti laba ir ierakstu noslēdzošā instrumentālā "Elegy", ko es gan nesauktu par tādu šedevru, kā iepriekšējo JT albumu veiksmīgākās dziesmas, bet kaut kas labs tajā tomēr ir. Kopumā man šis ieraksts ne pārāk patīk - tas jau izteikti iezīmē JT vēlāko aizraušanos ar metāla elementiem un arī sava arēnas roka klātbūtne ir šeit jūtama. Reizēm tas netraucē dziesmām būt labām - kā piemēram, "Orion" gadījumā, bet kopumā šis ieraksts diezgan izteikti ievada drūmāko Jethro Tull darbības periodu, kad šī grupa no patiešām lieliska progroka ansambļa pārvērtās par, manuprāt, diezgan viduvēju grupu. "Stormwatch" pats gan vēl nav gluži slikts ieraksts, bet tas sagatavo klausītāju tam, kas sekos...