The Bird Artist
Jāatzīst, ka grāmatu angļu valodā izvēle Rīgas centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā pie "Rīgas modēm") ir visai bēdīga. Faktiski 90% tās veido trešās līdz piektās šķiras krimiķi un lubu romāni, līdz ar to man nākas pamatīgi piepūlēties, lai šajā klāstā atrastu kaut ko lasīšanas vērtu. Hovarda Normana "Putnu mākslinieks" šķita pietiekami laba izvēle - grāmata ar pieklājīgu nosaukumu (kas neliek gaidīt kaut ko pārmērīgi banālu vai pārsātinātu ar slepkavībām), puslīdz ciešamu vāka noformējumu un turklāt vēl minēts, ka to par vienu no gada labākajām grāmatām atzinis žurnāls "Time". Es, protams, neesmu sevišķs vāka uzrakstu cienītājs, bet šis komplekts lika pieņemt, ka "Putnu mākslinieks" varētu būt pilnīgi pieņemama grāmata.
Tās galvenais varonis ir kāds 20.gadsimta sākumā dzīvojošs jauns vīrietis (vai arī zēns), kuram ilgāku laiku ir sakars ar par sevi nedaudz vecāku meiteni vārdā Mārgareta vietējā ciematā, bet kura vecāki izlēmuši, ka viņam vajadzētu precēties ar kādu ceturtās pakāpes māsīcu, kuru viņš gan nekad nav iepriekš redzējis. Puisis gan par šādu perspektīvu nav sevišķā sajūsmā, taču īsti pretoties viņš arī neuzskata par vajadzīgu, tādējādi sagādājot laikam ne pašas pozitīvākās izjūtas Mārgaretai. Taču īstā drāma sākas, kamēr viņa tēvs uz ilgāku laiku aizbrauc darīšanās (šaut putnus, lai ievāktu naudu dēla kāzām), bet māte pārceļas praktiski uz dzīvi bākā pie sava mīļākā - bākas sarga. Pēc tēva atgriešanās seko pamatīgs konflikts, kurā tas izteic draudus nošaut bākas sargu, taču sanāk, ka nošauj viņu nevis tēvs, bet gan dēls, kurš arīdzan ir gana aizvainots, turklāt vēl izrādās, ka šo nakti pie sarga pavadījusi puiša mīļotā Mārgarēta, kas šādā veidā viņam gribējusi atriebties. Katrā gadījumā bākas vīrs tiek nogalināts, un visa ģimene + Mārgarēta tiek apsūdzēti. Tomēr mātei un dēlam izdodas vēl nokļūt Halifaksā, kur dēls apprec to maģisko 4.pakāpes māsīcu un tikai pēc ceremonijas par liecinieku pieaicinātais policists puisi arestē. Tēvs tikām ir aizbēdzis, un dēls noveļ vainu slepkavībā uz tēvu, ko apstiprina arī Mārgarētas liecība.
Šķiet, ka es šeit aizrāvos ar sižeta atstāstījumu, tomēr ne reizes nepieminot grāmatas nosaukuma nozīmi. Faktiski gan nekā tik noslēpumaina tur nav - puisim vienkārši ļoti patīk zīmēt putnus un viņam tas kļūst arī par piepelnīšanās avotu. Manuprāt, lai nosauktu to par vienu no gada labākajām grāmatām, "The Bird Artist" gluži nevelk - nekā tik īpaša šajā grāmatā nav - tā nav nedz novatoriska, nedz izcili aizraujoša, nedz jebkādā veidā pretrunīgi vērtējama (tā varbūt tāda būtu, ja tā patiešām būtu uzrakstīta tajā laikā, kad norisinās tās darbība, bet mūsdienās - nē). Neko vairāk par angļu valodas uzturēšanas pie dzīvības materiālu es no tās negaidīju, un arī nesagaidīju. Nebija jau slikti, bet domāju, ka visai drīz tā piemirsīsies.
Tās galvenais varonis ir kāds 20.gadsimta sākumā dzīvojošs jauns vīrietis (vai arī zēns), kuram ilgāku laiku ir sakars ar par sevi nedaudz vecāku meiteni vārdā Mārgareta vietējā ciematā, bet kura vecāki izlēmuši, ka viņam vajadzētu precēties ar kādu ceturtās pakāpes māsīcu, kuru viņš gan nekad nav iepriekš redzējis. Puisis gan par šādu perspektīvu nav sevišķā sajūsmā, taču īsti pretoties viņš arī neuzskata par vajadzīgu, tādējādi sagādājot laikam ne pašas pozitīvākās izjūtas Mārgaretai. Taču īstā drāma sākas, kamēr viņa tēvs uz ilgāku laiku aizbrauc darīšanās (šaut putnus, lai ievāktu naudu dēla kāzām), bet māte pārceļas praktiski uz dzīvi bākā pie sava mīļākā - bākas sarga. Pēc tēva atgriešanās seko pamatīgs konflikts, kurā tas izteic draudus nošaut bākas sargu, taču sanāk, ka nošauj viņu nevis tēvs, bet gan dēls, kurš arīdzan ir gana aizvainots, turklāt vēl izrādās, ka šo nakti pie sarga pavadījusi puiša mīļotā Mārgarēta, kas šādā veidā viņam gribējusi atriebties. Katrā gadījumā bākas vīrs tiek nogalināts, un visa ģimene + Mārgarēta tiek apsūdzēti. Tomēr mātei un dēlam izdodas vēl nokļūt Halifaksā, kur dēls apprec to maģisko 4.pakāpes māsīcu un tikai pēc ceremonijas par liecinieku pieaicinātais policists puisi arestē. Tēvs tikām ir aizbēdzis, un dēls noveļ vainu slepkavībā uz tēvu, ko apstiprina arī Mārgarētas liecība.
Šķiet, ka es šeit aizrāvos ar sižeta atstāstījumu, tomēr ne reizes nepieminot grāmatas nosaukuma nozīmi. Faktiski gan nekā tik noslēpumaina tur nav - puisim vienkārši ļoti patīk zīmēt putnus un viņam tas kļūst arī par piepelnīšanās avotu. Manuprāt, lai nosauktu to par vienu no gada labākajām grāmatām, "The Bird Artist" gluži nevelk - nekā tik īpaša šajā grāmatā nav - tā nav nedz novatoriska, nedz izcili aizraujoša, nedz jebkādā veidā pretrunīgi vērtējama (tā varbūt tāda būtu, ja tā patiešām būtu uzrakstīta tajā laikā, kad norisinās tās darbība, bet mūsdienās - nē). Neko vairāk par angļu valodas uzturēšanas pie dzīvības materiālu es no tās negaidīju, un arī nesagaidīju. Nebija jau slikti, bet domāju, ka visai drīz tā piemirsīsies.
2009-03-14
comments powered by Disqus