J-Tull Dot Com
Ar šo ierakstu es beidzu savu ilgāko gājienu cauri Jethro Tull ierakstu krājumam. Atkal jau pagājuši 10 gadi kopš iepriekšējā klausītā ieraksta, un šajā gadījumā tas atkal ir pluss. Tā vispār bija diezgan izplatītā parādība ap 2000.gadu, ka "vecās" grupas ierakstīja šajā laikā gana labus albumus, varbūt ne gluži savu ziedu laiku līmenī, bet patiešām labus vecu vīru albumus. Arī JT šajā gadījumā nav izņēmumi.
Protams, ka klausoties šī ieraksta dziesmas, tu tajās nejutīsi neko TĀDU - šī ieraksta ievērojamākie skaņdarbi noteikti nav tik augstā līmenī kā labākie grupas veikumi tās jaunības dienās, taču salīdzinoši ar astoņdesmito gadu beigām ļoti daudz kas ir uzlabojies. Pirmkārt, grupas darbošanās ar metālu šeit ir daudz pieņemamakā kā tas bija "Rock Island" gadījumā - Barre ir parūpējies šoreiz par labākiem rifiem, Andersona balss par spīti daudzajiem gadiem ir ļoti labā formā, un arī flautas melodijas šoreiz ir daudz labākas nekā astoņdesmitajos gados JT tas bija raksturīgi. Netrūkst šajā ierakstā arī eksperimentu pasaules mūzikas virzienā, un arī tie ir gana labi - un viena no labākajām ieraksta dziesmām - "Dot Com" ir tieši šajā kategorijā ietilpstoša, Andersons tajā tik jauki un atmosfēriski viegli dzied, ka varu par to teikt tikai labu. Un arī smagākie gabali bieži ir diezgan labi - kaut vai vēl viena liegā sākuma dziesma, šoreiz ar latiņamerikāņu mūzikas elementiem, kurā ļoti labi sadzīvo JT vieglā un smagās puses un kurā ir patiešām lieliska saspēle starp flautu un Barres ģitāru - te es, protams, domāju "El Nino". Savā ziņā visvairāk šis ieraksts man atgādina Deep Purple veikumu - "Bananas". No vienas puses, es saprotu, ka tas nav gluži TAS, ar ko šī grupa izcēlās savos labākajos laikos - kaut tas vien, ka šeit klavieres ir ļoti centrāls instruments, nav īsti raksturīgs TAM Jethro Tull, ko es ļoti mīlu, bet no otras puses šī grupa gana labi saglabā savas tradīcijas, un kaut arī "J-Tull Dot Com" nav šedevrs, tā eksistence ir pilnīgi noteikti attaisnota, un tas droši vien ir labākais, ko no šīs grupas tās šajā stadijā var sagaidīt. Protams, no pirmās reizes šis ieraksts tevi neaizraus, bet 1999.gadam tas pilnīgi noteikti ir gana labs.
Protams, ka klausoties šī ieraksta dziesmas, tu tajās nejutīsi neko TĀDU - šī ieraksta ievērojamākie skaņdarbi noteikti nav tik augstā līmenī kā labākie grupas veikumi tās jaunības dienās, taču salīdzinoši ar astoņdesmito gadu beigām ļoti daudz kas ir uzlabojies. Pirmkārt, grupas darbošanās ar metālu šeit ir daudz pieņemamakā kā tas bija "Rock Island" gadījumā - Barre ir parūpējies šoreiz par labākiem rifiem, Andersona balss par spīti daudzajiem gadiem ir ļoti labā formā, un arī flautas melodijas šoreiz ir daudz labākas nekā astoņdesmitajos gados JT tas bija raksturīgi. Netrūkst šajā ierakstā arī eksperimentu pasaules mūzikas virzienā, un arī tie ir gana labi - un viena no labākajām ieraksta dziesmām - "Dot Com" ir tieši šajā kategorijā ietilpstoša, Andersons tajā tik jauki un atmosfēriski viegli dzied, ka varu par to teikt tikai labu. Un arī smagākie gabali bieži ir diezgan labi - kaut vai vēl viena liegā sākuma dziesma, šoreiz ar latiņamerikāņu mūzikas elementiem, kurā ļoti labi sadzīvo JT vieglā un smagās puses un kurā ir patiešām lieliska saspēle starp flautu un Barres ģitāru - te es, protams, domāju "El Nino". Savā ziņā visvairāk šis ieraksts man atgādina Deep Purple veikumu - "Bananas". No vienas puses, es saprotu, ka tas nav gluži TAS, ar ko šī grupa izcēlās savos labākajos laikos - kaut tas vien, ka šeit klavieres ir ļoti centrāls instruments, nav īsti raksturīgs TAM Jethro Tull, ko es ļoti mīlu, bet no otras puses šī grupa gana labi saglabā savas tradīcijas, un kaut arī "J-Tull Dot Com" nav šedevrs, tā eksistence ir pilnīgi noteikti attaisnota, un tas droši vien ir labākais, ko no šīs grupas tās šajā stadijā var sagaidīt. Protams, no pirmās reizes šis ieraksts tevi neaizraus, bet 1999.gadam tas pilnīgi noteikti ir gana labs.
2009-03-17
comments powered by Disqus