Kazhes pierakstu burtnīca

Kad "King Crimson" devās studijā, lai ierakstītu savu ceturto albumu "Islands", šī grupa bija jau ieguvusi savu visraksturīgāko seju. Proti, ka šajā grupā kaut kāda nozīme ir tikai vienam tās dalībniekam - Robertam Fripam. Bet visi pārējie var iet ieskrieties. Kādas sastāva pārmaiņas bija piemeklējušas grupu?
1) prom bija Gordons Haskels - tagad viņa vietā dziedāja Bozs Barels, kuru Frips pie reizes iemācīja arī spēlēt basu (kas liek domāt, ka sevišķs sava instrumenta ģēnijs Bozs nebija);
2) bundzinieks Endijs Makkolo arī bija prom, viņa vietā stājās Ījens Voless.
Un tu neticēsi, bet abi šie "jaunie" dalībnieki atkal pēc viena albuma bija prom. Vienīgi Mels Kolinss ar šo grupu kopā pavadīja vairāk laika - viņš kopumā ar grupu ierakstīja piecus albumus. Un tad vēl, protams, te bija Pīters Sinfīlds - viena no dīvainākajām progresīvā roka personībām (viņam, ja kas, šis arī bija pēdējais albums ar KC) - dziesmu tekstu autors, kurš formāli skaitījās grupas dalībnieks, bet ierakstos viņš reāli neko nedarīja (šī albuma bukletā viņa pienākumi raksturoti kā "words, sounds and visions").
Nenoliedzami "Islands" ir kritiķu diezgan izteikti nemīlēts šīs grupas ieraksts - pārāk džezisks, pārāk bezmērķīgs, pārāk pompozs. Un vienlaikus man tas ir viens no tuvākajiem viņu ierakstiem. Šeit pavisam minimāli ir jūtama grupas roķīgā puse, daudz vairāk nekā tas grupai parasti raksturīgs vietas atvēlot ekskursijām džezā un pat klasiskajā mūzikā. Un tas bieži dod ļoti labus rezultātus - kaut vai lieliskajā "Prelude: Song Of The Gulls" (tai varbūt nav nekādas saistības ar rokmūziku, bet vai tāpēc tā nebūtu skaista kompozīcija?). Un vēl man ļoti patīk agresīvā daļa iekš "The Letter". Un "The Ladies of the Road" - vienīgā īsti roķīgā dziesma ierakstā. Vai tai būtu kāda vaina? Es saku - nē. Jā, šis nav tas pats KC, kas radīja "In the Court", bet arī šajā visnotaļ apšaubāmajā sastāvā šī grupa spēja būt ļoti laba. Un tas mani priecē.