Kazhes pierakstu burtnīca

Pēc lieliskā "Koļas" nolēmu iepazīties ar Jana Sverāka daiļradi labāk un tālab noskatījos viņa jaunāko filmu "Vratne lahve" (angliskais nosaukums "Empties" - latviski laikam būtu "Taras pieņemšana"). Tajā Sveraks seko jau iepriekš par veiksmīgu atzītai un labi pārbaudītai receptei - atkal filmas scenārija autors un galvenās lomas atveidotājs ir Jana tēvs Zdeneks, atkal Zdeneks Sveraks atveido ļoti tipisku čehu personāžu ar noslieci uz ārpuslaulības sakariem, un arī filmas morāle patiesībā ir diezgan līdzīga tai, ko deva "Koļa".

Tomēr savas atšķirības starp filmām neapšaubāmi ir. Pirmkārt, "Vratne Lahve" ir 100% komēdija - dramatiskie elementi šeit, protams, parādās, bet tie ir daudz mazāk smagi nekā "Koļas" gadījumā. Arī filmas pasniegšanas veids ir tradicionālāks, pierastāks (taču vienlaikus - neapšaubāmi čehisks). Izņemot Zdeneku Sverāku, uzreiz atpazinu vēl vienu šīs filmas aktieir - Jiržī Mahāceks ir redzēts iekš "Horem Padem" un "Samotari".
Jozefs Tkalouns ir pensijas vecuma literatūras skolotājs, kurš izlemj mest mieru skolotāja darbam, jo viņam ir problēmas savaldīties un nespiest vienam īpaši kaitinošam skolēnam uz galvas tāfeles sūkli. Pēc idejas tagad Jozefs varētu darīt to, par ko runājis jau gadiem ilgi - ka pēc aiziešanas pensijā viņš varēs mājās atpūsties un beidzot izlasīt visas nelasītās grāmatas. Taču sēdēt mājās viņš tomēr negrib - rutīnas dzīve divatā ar sievu viņam nešķiet gluži tik vilinoša, lai tajā pavadītu savas dzīves rudeni (to viņš ir gatavs darīt tikai tad, kad sāksies "noriets", kas tas tāds arī nebūtu un kad tas lai arī neiestātos). Tāpēc viņš vispirms izmēģina savus spēkus kā velokurjers, taču šim darbam viņš (prognozējami) neizrādās ideāli piemērots, toties savu dzīves aicinājumu viņš atrod, strādājot par tukšās taras pieņēmēju lielveikalā. Un izrādās, ka šādā veidā viņš jūtas (un iespējams - arī ir) sabiedrībai daudz noderīgāks nekā strādājot par skolotāju.

Faktiski šī filma ir romantiska komēdija, kura tomēr nav TIKAI romantiska komēdija (kaut tāpēc vien, ka galvenajam varonim ir 65 gadi un viņam ir nepieciešams nonākt pie secinājuma, ka romantiskai komēdijai viņš ir pārāk vecs). Iespējams, ka "Koļa" ir mākslinieciski vērtīgāka filma (un tajā risinātās politiskās tēmas dēļ - arī aktuālāka), taču man "Vratne Lahve" patika pat labāk par oskaroto tēva un dēla Sverāku darbu. "Vratne lahve" ir vienkāršs, skaists un ļoti cilvēcīgs stāsts, tāds ka nevaru aprakstu nebeigt ar skolas domrakstu tradicionālo nobeigumu: šī filma kļuva man par rosinātāju noskatīties arī citas Jana Sverāka filmas. Un tā es patiešām grasos darīt.