Red
"Red" pielika punktu "King Crimson" otrajai (trešajai? ceturtajai?) inkarnācijai, un atšķirībā no iepriekšējām reizēm šoreiz tas patiešām tika domāts kā punkts - Frips nevis padzina visus grupas dalībniekus, nomainot tos pret citiem tikpat ātri nomaināmiem cilvēkiem, bet gan paziņoja, ka grupa ir savu nodzīvojusi un ka tās vēsturē būtu liekams punkts (protams, pēc vairāk kā pieciem gadiem viņš grupu atkal atjaunoja, bet tas jau ir cits stāsts). Un saki vai nesaki - "Red" ir droši vien labākais punkts, kad KC varēja pielikt punktu. Noteikti tas bija daudz grandiozāks solis nekā būtu bijis aiziet pēc "Starless and Bible Black" - jo šis ir patiešām viens sasodīti labs albums, tāds, kura dēļ šī grupas versija ir visvairāk atminēšanas vērta. Ja kas oficiāli KC uz šo albumu bija kļuvis par trio - kā pamatsastāva dalībnieki tajā bija atlikuši vien Frips, Brufords un Vetons, taču piedalījās ieraksta tapšanā arī Mels Kolinss, Deivids Kross un... Ījans Makdonalds. Jā, tas pats Ījans Makdonalds, kura saksofona spēle bija viena no būtiskajām "In the Court of the Crimson King" sastāvdaļām. Šoreiz viņš gan nav grupas dalībnieks, bet tikai kā "session musician", taču kāda starpība - Ījans ir atgriezies un viņš ir tikpat labs kā jebkad iepriekš.
Saturiski "Red" ir diezgan līdzīgs ieraksts kā "Larks Tongues in Aspic" - pamatā tas sastāv no gariem džemošanas partijām, daļēji ierakstītām "dzīvajā", daļēji tradicionālajos apstākļos studijā. Kur ir šī ieraksta jaunums, ir tā supersmagajā skanējumā - Frips šeit plēš vaļā vienu majestātisku rifu pēc otra, kā jau raksturīgi KC, kompozīcijās notiek regulāras tempa maiņas, instrumentu maiņas (tā instrumentālajā titulkompozīcijā "Red" vienu skaņdarba daļu "velk" čella spēle, aizstājot Fripa ģitāru). Ieraksta otrā kompozīcija "Fallen Angel" ir līdz šim pēdējais King Crimson skaņdarbs, kurā Frips spēlē akustisko ģitāru - ļoti skaistas un emocionālas atvadas no grupas pagātnes perioda, un Vetons tajā kārtējo reizi apliecina, ka viņš bija lielisks Grega Leika aizstājējs šajā grupā. Tomēr "Kritušais eņģelis" šajā ierakstā ir pamatīgs izņēmums sava viegluma dēļ un līdz ar "One More Red Nightmare" pirmajām skaņām tu zaudē šaubas, kāpēc gan "Red" atzīts par vienu no visu laiku smagākajiem ierakstiem. Un tā kā šī dziesma stāsta par murgu, nav jau brīnums (galvenais varonis mokās bailēs no lidošanas, aizmidzis klasiskajā Londonas divstāvu autobusā).
Gana savdabīga ir arī ierakstu noslēdzošā kompozīcija "Starless". No tās nosaukuma un satura nav grūti nojaust, ka šī dziesma ir atlikums no iepriekšējā albuma ierakstīšanas sesijām, bet rodas tāda sajūta, ka KC dalībnieki bija padomājuši "šis albums mums tāpat sanācis tāds ne visai, bet šī ir laba dziesma, pataupīsim to nākamajai reizei". Katrā gadījumā tā bez šaubām ir labāka par praktiski jebko no "Bible Black" albuma, pieliekot ļoti skaistu punktu šai ērai grupas darbībā, atsaucoties uz elementiem no iepriekšējiem grupas veikumiem - sava līdzība te saskatāma gan ar "Epitaph", gan ar "Larks Tongues in Aspic".
Patiešām teju vai labākais šīs grupas veikums, absolūti obligāta sastāvdaļa jebkura progroka cienītajā krājumā.
Saturiski "Red" ir diezgan līdzīgs ieraksts kā "Larks Tongues in Aspic" - pamatā tas sastāv no gariem džemošanas partijām, daļēji ierakstītām "dzīvajā", daļēji tradicionālajos apstākļos studijā. Kur ir šī ieraksta jaunums, ir tā supersmagajā skanējumā - Frips šeit plēš vaļā vienu majestātisku rifu pēc otra, kā jau raksturīgi KC, kompozīcijās notiek regulāras tempa maiņas, instrumentu maiņas (tā instrumentālajā titulkompozīcijā "Red" vienu skaņdarba daļu "velk" čella spēle, aizstājot Fripa ģitāru). Ieraksta otrā kompozīcija "Fallen Angel" ir līdz šim pēdējais King Crimson skaņdarbs, kurā Frips spēlē akustisko ģitāru - ļoti skaistas un emocionālas atvadas no grupas pagātnes perioda, un Vetons tajā kārtējo reizi apliecina, ka viņš bija lielisks Grega Leika aizstājējs šajā grupā. Tomēr "Kritušais eņģelis" šajā ierakstā ir pamatīgs izņēmums sava viegluma dēļ un līdz ar "One More Red Nightmare" pirmajām skaņām tu zaudē šaubas, kāpēc gan "Red" atzīts par vienu no visu laiku smagākajiem ierakstiem. Un tā kā šī dziesma stāsta par murgu, nav jau brīnums (galvenais varonis mokās bailēs no lidošanas, aizmidzis klasiskajā Londonas divstāvu autobusā).
Gana savdabīga ir arī ierakstu noslēdzošā kompozīcija "Starless". No tās nosaukuma un satura nav grūti nojaust, ka šī dziesma ir atlikums no iepriekšējā albuma ierakstīšanas sesijām, bet rodas tāda sajūta, ka KC dalībnieki bija padomājuši "šis albums mums tāpat sanācis tāds ne visai, bet šī ir laba dziesma, pataupīsim to nākamajai reizei". Katrā gadījumā tā bez šaubām ir labāka par praktiski jebko no "Bible Black" albuma, pieliekot ļoti skaistu punktu šai ērai grupas darbībā, atsaucoties uz elementiem no iepriekšējiem grupas veikumiem - sava līdzība te saskatāma gan ar "Epitaph", gan ar "Larks Tongues in Aspic".
Patiešām teju vai labākais šīs grupas veikums, absolūti obligāta sastāvdaļa jebkura progroka cienītajā krājumā.
2009-04-06
comments powered by Disqus