Blind Faith
"Blind Faith" neapšaubāmi bija unikāla grupa, kuru parasts dēvēt par pirmo rokmūzikas supergrupu. Tajā ietilpa veseli divi nupat izjukušās "Cream" dalībnieki - Ēriks Kleptons un Džindžers Beikers, tāpat Riks Greks no "Family" un Stīvs Vinvuds no "Traffic". Nav slikts sastāvs, vai ne? Taču šādai zvaigžņotai grupai acīmredzami nebija lemts ilgs mūžs - visiem šiem vīriem (ne bez pamata) bija diezgan smagi raksturi un augsts pašvērtējums, kas gadiem ilgi sadarbību īsti nepieļāva. Droši vien smagākais raksturs no šiem četriem bija (ir) Kleptonam, kura ceļošana no vienas grupas uz citu sešdesmito gadu garumā bija gandrīz nebeidzama (un arī vēlāk savu pavadošo ansambli viņš rediģējis vai katru mīļu dienu). Līdz ar to "Blind Faith" bija tikai viena vienīga iespēja bagātināt pasauli ar savu muzikālo vēstījumu, un šie vīri darīja visu no sevis atkarīgo, lai šis vēstījums būtu labs.
Sāksim jau ar to, ka šajā albumā atrodama pirmā dziesma Kleptona karjerā, kuru viņš bija sacerējis pats un vienatnē. Un kāda bija šī dziesma - viena no himniskākajām viņa dziesmām, kuru vēl ilgus gadus Ēriks regulāri izpildīja savos koncertos, kad par "Blind Faith" neviens vairs īsti neatcerējās. Protams, ka tā ir "Presence of the Lord" - majestātiska, episka, grandioza reliģiska katarse. Bet būtu muļķīgi pieņemt, ka tikai Kleptons šeit varētu rūpēties par izcilām kompozīcijām. Arī otrs grupas līderis Vinvuds šeit sagādā daudz lielisku mirkļu (viņš ir autors trim no sešām šī ieraksta dziesmām) - sākot ar smago blūzroku "Had to cry today", turpinot ar liego akustisko balādi "Can`t find my way home" un beidzot ar ne mazāk lielisko "Sea of Joy".
Mazliet sarežģītāka ir situācija ar pārējām divām šī ieraksta dziesmām. "Well All Right" ir Badija Holija dziesmas kavers. Jā - Kleptons un kompānija izpilda Badija Holija dziesmu, un tā ir apmēram tieši tik popsīga, cik to varētu gaidīt. Pati par sevi tā, protams, nav slikta, bet tās atrašanās vienā albumā ar "Presence of the Lord" mani kaut kā tomēr nedaudz šokē. Man nav nekādu iebildumu pret Badiju Holiju, bet nav viņš viena kalibra mūziķis ar Kleptonu un kompāniju. Un tad vēl te ir Džindžera Beikera pienesums šajā ierakstā - "Do What You Like", kas aizņem gandrīz visu plates otro pusi. Šī ir viena no tām kompozīcijām, kas ir pa daļai labas un pa daļai sliktas - lai arī tā ir pietiekami daudzveidīga un daudzdaļīga, ne visas tās daļas ir vienlīdz labas, un ap kompozīcijas vidu vairākas minūtes no tās varētu mierīgi izgriezt, neko daudz nezaudējot, un tas nav labs rādītājs.
Vispār jau "Blind Faith" ir gana labs albums, varbūt ne gluži "Cream" virsotņu līmenī, bet šis noteikti nebūtu tas karjeras posms, par kuru Kleptonam vajadzētu kaunēties. Ja nu vienīgi par albuma vāciņu.
Sāksim jau ar to, ka šajā albumā atrodama pirmā dziesma Kleptona karjerā, kuru viņš bija sacerējis pats un vienatnē. Un kāda bija šī dziesma - viena no himniskākajām viņa dziesmām, kuru vēl ilgus gadus Ēriks regulāri izpildīja savos koncertos, kad par "Blind Faith" neviens vairs īsti neatcerējās. Protams, ka tā ir "Presence of the Lord" - majestātiska, episka, grandioza reliģiska katarse. Bet būtu muļķīgi pieņemt, ka tikai Kleptons šeit varētu rūpēties par izcilām kompozīcijām. Arī otrs grupas līderis Vinvuds šeit sagādā daudz lielisku mirkļu (viņš ir autors trim no sešām šī ieraksta dziesmām) - sākot ar smago blūzroku "Had to cry today", turpinot ar liego akustisko balādi "Can`t find my way home" un beidzot ar ne mazāk lielisko "Sea of Joy".
Mazliet sarežģītāka ir situācija ar pārējām divām šī ieraksta dziesmām. "Well All Right" ir Badija Holija dziesmas kavers. Jā - Kleptons un kompānija izpilda Badija Holija dziesmu, un tā ir apmēram tieši tik popsīga, cik to varētu gaidīt. Pati par sevi tā, protams, nav slikta, bet tās atrašanās vienā albumā ar "Presence of the Lord" mani kaut kā tomēr nedaudz šokē. Man nav nekādu iebildumu pret Badiju Holiju, bet nav viņš viena kalibra mūziķis ar Kleptonu un kompāniju. Un tad vēl te ir Džindžera Beikera pienesums šajā ierakstā - "Do What You Like", kas aizņem gandrīz visu plates otro pusi. Šī ir viena no tām kompozīcijām, kas ir pa daļai labas un pa daļai sliktas - lai arī tā ir pietiekami daudzveidīga un daudzdaļīga, ne visas tās daļas ir vienlīdz labas, un ap kompozīcijas vidu vairākas minūtes no tās varētu mierīgi izgriezt, neko daudz nezaudējot, un tas nav labs rādītājs.
Vispār jau "Blind Faith" ir gana labs albums, varbūt ne gluži "Cream" virsotņu līmenī, bet šis noteikti nebūtu tas karjeras posms, par kuru Kleptonam vajadzētu kaunēties. Ja nu vienīgi par albuma vāciņu.
2009-04-14
comments powered by Disqus