Kazhes pierakstu burtnīca

Šī ir viena no tām filmām, ko man iepriekš būtu bijis ļoti daudz iespēju noskatīties un kuru es tomēr līdz pat vakardienai redzējis nebiju (kā nekā tā bija viena no droši vien mazāk kā 10 filmām, kas atrodama manu vecāku VHS krājumā). Un droši vien - labi ka tā, jo droši vien iepriekš man šī filma nebūtu šķitusi pieņemama - mana puritāniskā audzināšana un regulārie baznīcas apmeklējumi līdz pat nesenam laikam man liedza izbaudīt mākslu, kuras morāle ne gluži atbilda Romas katoļu baznīcai pieņemamajai. Ok, te es, protams, mazliet meloju, bet tā ir tiesa, ka mana attieksme pret "tikumu" mākslā kaut kad (nezinu - kādos apstākļos) piedzīvoja zināmas pārmaiņas, un līdz ar to nākas arī pārskatīt šādas tādas vērtības.

"Bīstamie sakari", protams, ir viens no tiem literārajiem darbiem, kas piedzīvojuši vienkārši milzīgu daudzumu kino ekranizāciju, kuru vidū atrodas vieta gan tādām uz tīņu auditoriju tēmētām filmām kā "Cruel intentions", gan Miloša Formana filmai "Valmont", gan trīs stundas garai porno filmai. Tomēr Stīvena Frīrsa filma, kas vienlaicīgi bija pirmā šim režisoram Holivudā tapusī kino lente, droši vien ir vislabāk zināmā no visām "Bīstamo sakaru" ekranizācijām, lielā mērā tālab, ka tajā sapulcināts patiešām superzvaigžņots aktieru ansamblis (no kuriem gan daži tolaik vēl nebija zvaigznes) - Džons Malkovičs, Glena Klouza, Mišela Pfaifere, Uma Tūrmane, Kianu Rīvzs. Atbilstoši savam nosaukumam filma stāsta par bīstamiem sakariem - Malkoviča varonis Valmonts ir diezgan izslavēts sava laikmeta (18.g.s.) donžuāns, kuru viņa draudzene, apmēram tikpat kā viņš samaitātā marķīze Mertuī, palūdz pavest kādu jaunu meiteni, lai tās topošais vīrs (marķīzes bijušais mīļākais) varētu skaisti "aplauzties" kāzu naktī. Paralēli Valmonts risina uzdevumu, ko viņš uzdevis sev pašam - savaldzināt stingro morāles uzskatu apveltīto Turvei madāmu (Pfeifera), taču problēmas rodas tad, kad viņš pats to neplānojis ņem un šajā sievietē iemīlas. Un tad savu lomu iegūst arī greizsirdība no marķīzes puses, un vispār beidzas viss slikti.

Principiālākais jautājums ir standarta - cik laba ir šī filma? Manuprāt - laba, vizuāli ļoti krāšņa, ar lielisku aktierspēli (it īpaši - no Malkoviča puses), bet es tāpat neesmu kostīmfilmu cienītājs, un tā īsti iefanot par šo filmu nevaru. Man patika - bet ne vairāk, līdz stāvai sajūsmai tur ir patālu. Jā, un Kianu Rīvss nav sevišķi pārliecinošs (lai arī zināms, ka tāds viņš parasti nav arī citās savās filmās).