From Genesis to Revelation

Cik, tavuprāt, gadu bija grupas dalībniekiem, kad viņi ierakstīja šo albumu, kuram atbilstoši nosaukumam vajadzētu sevī ietvert Bībeles stāstu no Radīšanas līdz Atklāsmei? Vecākajiem - tādiem kā Pīters Geibriels un Tonijs Benkss - bija 18, jaunākajiem - 16. Protams, varbūt tā ir tikai mana iekšējā skepse, bet šāds vecums šķiet nedaudz par mazu nopietniem konceptiem, un līdz ar to nav brīnums, ka liela daļa šī ieraksta izklausās nepietiekami adekvāta grupas iespējām tajā laikā. Tas tomēr ir jāatzīst, ka 1968.gada vasarā neviens no viņiem vēl nebija muzikāls virtuozs, viņiem nebija nedz pieredzes ierakstoties studijā, nedz arī īsti skaidras vīzijas par to, kādam tad vajadzētu būt grupas nākotnes skanējumam. Līdz ar to uzreiz ir jāpieņ, ka "From Genesis to Revelation" ierakstījušai grupai nav pārāk liela līdzība ar to grupu, kas dažus gadus vēlāk radīja "Selling England by the Pound" un "The Lamb Lies Down on Broadway".

Šis nav ekscentrisks progroks, drīzāk tā ir angļu variācija par tēmu "Bee Gees". Brīžiem grupa mēģina līdzināties tā laika zināmākajam ārtroka ansamblim "The Moody Blues", tomēr ar lielāku līdzību tieši ar pirmajiem.
Sākas ieraksts ar savām divām labākajām kompozīcijām - "Where the sours turns to sweet" (ko varētu raksturot kā Bee Gees tikšanos ar liriskākako pusi no The Who eposa "Tommy" - kas gan tajā laikā vēl nemaz nebija ierakstīts) un enerģiskā "In the Beginning". Laikam pārmērīgi iedziļināties šī ieraksta konceptuālajā pusē nebūtu vērts, tāpēc labāk atzīmēt, ka tīri no melodiskā viedokļa šis ieraksts ir gana baudāms, un tādas kompozīcijas kā "In the wilderness" ir skaistas, nekas, ka tās izklausās stipri vien novecojušas un neaktuālas. Lielākos pārmetumus "From Genesis to Revelation" pelnījis par aranžējumiem, kuri ir stipri vien pārspīlēti pompozi un neroķīgi, brīžiem radot sajūtu, ka albuma mērķauditorija ir vai nu mazi bērni vai gados vecāki cilvēki, kam rokmūzika nav pieņemama (un patiesībā tā diez vai bija), turklāt ļoti minimāla šajā ierakstā ir ģitārspēles loma (Stīvs Hekets gan, protams, vēl nebija grupā, un viņa priekštecis Entonijs Filipss nebija gluži tāda paša kalibra talants), tā ka sanāk, ka grupas skanējumu līdzās Geibrielam visvairāk veido taustiņnieks Tonijs Benkss.

Šis nekādi nav "Genesis" labākais ieraksts, tā trūkumi ir acīmredzami, taču šis tas interesants tajā ir.
2009-05-06
7.0
comments powered by Disqus