Sally Can`t Dance
Oficiāli "Sally Can`t Dance" ir atzīts par sliktāko Lū Rīda solo karjeras ierakstu. Tā vismaz apgalvos vairums kritiķu, ka interesantāk ir klausīties "Metal Machine Music" un ka "Growing up in public" aranžējumi ir veiksmīgāki nekā šajā ierakstā. Taču man ir pilnīgi nospļauties uz to, ko saka kaut kādi man personīgi nepazīstami mūzikas apskatnieki. Cita lieta būtu, ja Andrejs.Veitners.com paziņotu, ka "Sally can`t dance" ir sliktāks par jaunāko "Kantoris 04" ripuli, tad es vēl padomātu. Par savām attiecībām ar Andreju Veitneru tas ir.
Protams, šis ir viens no "viskomerciālākajiem" vecā labā Lū ierakstiem - ar sieviešu bekvokāliem un pompozu pūšamo instrumentu orķestrējumu vairākās dziesmās. Protams, šeit nav nekādas nopietnas vienotas tēmas un vairākas dziesmas ir izteikti domātas kā humoristiski gabali ("Animal Language", arī "Sally Can`t Dance"), bet vai tāpēc šis ieraksts nebūtu baudāms? Melodijas ir vietā, Lū attieksme arī ir vietā, un kopumā šis ieraksts ir pietiekoši saistošs uz viņa daudzo drūmai tematikai veltīto albumu fona. Turklāt arī šeit viņš ne visu laiku mētā gurķi - kā savādāk ja ne par nopietnu māksliniecisku "steitmenu" vērtēt monotoni agresīvo "Kill Your Sons" (ja kas - manuprāt tā ir vienīgā dziesma šajā ierakstā, kur Lū tā pavairāk izmanto fīdbeku). Un nekas, ka šeit vairākas dziesmas ir ne pārmērīgi aizraujošas balādes ("Ennui", "Billy"), ja kopumā tas viss rada pietiekoši vienota un strukturāli sakarīga ieraksta atmosfēru. Jā, tas nav Lū labākais veikums - te nav sevišķas oriģinalitātes, tas nav sevišķi drosmīgs vai citādi ievērojams veikums, bet kā vienkāršam izklaides albumam tam nav ne vainas. Un ko lai man arī neteiktu lieli eksperti, es daudz labprātāk klausīšos par to, ka Sallija vairs nevar padejot, nekā 60 minūtes MMM.
Protams, šis ir viens no "viskomerciālākajiem" vecā labā Lū ierakstiem - ar sieviešu bekvokāliem un pompozu pūšamo instrumentu orķestrējumu vairākās dziesmās. Protams, šeit nav nekādas nopietnas vienotas tēmas un vairākas dziesmas ir izteikti domātas kā humoristiski gabali ("Animal Language", arī "Sally Can`t Dance"), bet vai tāpēc šis ieraksts nebūtu baudāms? Melodijas ir vietā, Lū attieksme arī ir vietā, un kopumā šis ieraksts ir pietiekoši saistošs uz viņa daudzo drūmai tematikai veltīto albumu fona. Turklāt arī šeit viņš ne visu laiku mētā gurķi - kā savādāk ja ne par nopietnu māksliniecisku "steitmenu" vērtēt monotoni agresīvo "Kill Your Sons" (ja kas - manuprāt tā ir vienīgā dziesma šajā ierakstā, kur Lū tā pavairāk izmanto fīdbeku). Un nekas, ka šeit vairākas dziesmas ir ne pārmērīgi aizraujošas balādes ("Ennui", "Billy"), ja kopumā tas viss rada pietiekoši vienota un strukturāli sakarīga ieraksta atmosfēru. Jā, tas nav Lū labākais veikums - te nav sevišķas oriģinalitātes, tas nav sevišķi drosmīgs vai citādi ievērojams veikums, bet kā vienkāršam izklaides albumam tam nav ne vainas. Un ko lai man arī neteiktu lieli eksperti, es daudz labprātāk klausīšos par to, ka Sallija vairs nevar padejot, nekā 60 minūtes MMM.
2009-05-07
comments powered by Disqus