Klasiskais "Drakulas" stāsts šajā filmā ticis atstāstīts diezgan godīgi - vienīgi seksualitātes šeit, protams, ir izteikti vairāk nekā Stokera romānā. Kas mani gan pārsteidza - izrādījās, ka nedz Liene, nedz es, kas šo filmu bijām redzējuši iepriekš, bijām palaiduši garām, iespējams, centrālo šo filmas tēmu. Proti - love story starp Drakulu un Minu vispār nebijām ievērojuši - saskatījām vien to, ka vampīrs grib viņu pārvērst par "savējo", bet viņa novākusi vampīra vara. A ņifiga - tur ir ļoti sakarīgs un, manuprāt, skaisti izspēlēts love story, un pilnīgi noteikti, ja es būtu sieviete, drīzāk izvēlētos Oldmena un nevis Rīvsa varoni. Tagad varētu sekot vēl viena tirāde par tēmu, cik ļoti Rīvss ir pelēks, bet labāk uzslavēšu Oldmenu - manuprāt, vienu no patiešām izcilākajiem britu aktieriem.
Filma kā tāda, protams, ir tiešām tipisks vampire movie - izņemot to twist, kas Drakulu dara teju vai simpātisku. Ļoti skaisti uzfilmēta, maksimāli profesionāla, brīžiem - teatrāla, bet ne obligāti sliktā nozīmē filma.