The Acid House
"Skābes nams" ir Irvina Velša pirmais stāstu krājums, kas tika izdots pēc viņa neapšaubāmi slavenākā darba - kulta romāna "Trainspotting". Tajā sev visai raksturīgā stilā Velšs pievēršas trim centrālajām savas daiļrades tēmām:
1) narkotikām
2) vardarbībai
3) seksam
Stāstu krājumā ietilpst 21 stāsts un viens garstāsts (nodēvēts par noveli). Daži no tiem ir izteikti noveliski un parūpējas par pamatīgu pārsteigumu beigās, citi turpretī - gluži tradicionāli vēstījumi. Ja kas - grāmatu ievadošais stāsts "Shooter", manuprāt, varētu būt kalpojis par iedvesmu ievadstāstam vienā citā krājumā - Paula Bankovska "Skola". Jāteic, ka šo krājumu lasīt bija diezgan grūti, jo teju vai puse stāstu ir rakstīta absolūtā skotu žargonā, vārdus pierakstot tā, kā tiek izrunāti. Piem., "all" vietā tu redzēsi "aw", "with" būs aizstāts ar "wi", bet "do" būs "dae". Un, protams, netrūkst arī vārdu, kuri ir vienkārši skotiem specifiski - "wee" kā "small", "ken" kā "know" un daudzi tādi, kuru nozīmi es vienkārši nezinu. Tā ka zināmas problēmas, šo grāmatu lasot, ir neizbēgamas.
Kas attiecas uz pašu stāsta krājuma saturu - tad daži tā stāsti ir patiešām lieliski, piem., "The Acid House", kurā notiek ķermeņu apmaiņa starp naru, kurā iespēris zibens, un jaudzimušu bērnu; "Eurotrash", kas ir viens no pretīgākajiem seksa stāstiem, ko man nācies lasīt (šeit pretīgs ir kompliments); "Lisa`s Mum Meets the Queen Mum ", kurā notiek tieši tas, kas aprakstīts nosaukumā. Ā, un, protams, es nevaru nepieminēt "Where the debris meets the sea", kurā Kailija Minoga, Madonna, Kima Besindžera un Victoria Principal (seriāla "Dallas" zvaigzne) apspriež savas seksuālās (pamatā) fantāzijas par kaut kādām lokāla mēroga Edinburgas slavenībām, kuras viņām nekad nebūs pieejamas un kuras nekad par viņiem neinteresēsies. Īsi sakot, reizēm Velšs raksta ļoti asprātīgi. Reizēm viņš tā nedara, un vienlaikus viņš tomēr spēlē ļoti nedaudzas notis - lielos daudzumos viņa stāsti mani sāk garlaikot, ciešot no pārmērīgas varoņu un situāciju vienveidības. Protams, visu cieņu viņam par skotu žargona (vai tā tomēr ir oficiāla valoda - droši neņemos teikt) popularizēšanu, taču tas nenozīmē, ka man par visu viņa rakstīto būtu jāsajūsminās.
1) narkotikām
2) vardarbībai
3) seksam
Stāstu krājumā ietilpst 21 stāsts un viens garstāsts (nodēvēts par noveli). Daži no tiem ir izteikti noveliski un parūpējas par pamatīgu pārsteigumu beigās, citi turpretī - gluži tradicionāli vēstījumi. Ja kas - grāmatu ievadošais stāsts "Shooter", manuprāt, varētu būt kalpojis par iedvesmu ievadstāstam vienā citā krājumā - Paula Bankovska "Skola". Jāteic, ka šo krājumu lasīt bija diezgan grūti, jo teju vai puse stāstu ir rakstīta absolūtā skotu žargonā, vārdus pierakstot tā, kā tiek izrunāti. Piem., "all" vietā tu redzēsi "aw", "with" būs aizstāts ar "wi", bet "do" būs "dae". Un, protams, netrūkst arī vārdu, kuri ir vienkārši skotiem specifiski - "wee" kā "small", "ken" kā "know" un daudzi tādi, kuru nozīmi es vienkārši nezinu. Tā ka zināmas problēmas, šo grāmatu lasot, ir neizbēgamas.
Kas attiecas uz pašu stāsta krājuma saturu - tad daži tā stāsti ir patiešām lieliski, piem., "The Acid House", kurā notiek ķermeņu apmaiņa starp naru, kurā iespēris zibens, un jaudzimušu bērnu; "Eurotrash", kas ir viens no pretīgākajiem seksa stāstiem, ko man nācies lasīt (šeit pretīgs ir kompliments); "Lisa`s Mum Meets the Queen Mum ", kurā notiek tieši tas, kas aprakstīts nosaukumā. Ā, un, protams, es nevaru nepieminēt "Where the debris meets the sea", kurā Kailija Minoga, Madonna, Kima Besindžera un Victoria Principal (seriāla "Dallas" zvaigzne) apspriež savas seksuālās (pamatā) fantāzijas par kaut kādām lokāla mēroga Edinburgas slavenībām, kuras viņām nekad nebūs pieejamas un kuras nekad par viņiem neinteresēsies. Īsi sakot, reizēm Velšs raksta ļoti asprātīgi. Reizēm viņš tā nedara, un vienlaikus viņš tomēr spēlē ļoti nedaudzas notis - lielos daudzumos viņa stāsti mani sāk garlaikot, ciešot no pārmērīgas varoņu un situāciju vienveidības. Protams, visu cieņu viņam par skotu žargona (vai tā tomēr ir oficiāla valoda - droši neņemos teikt) popularizēšanu, taču tas nenozīmē, ka man par visu viņa rakstīto būtu jāsajūsminās.
2009-06-02
comments powered by Disqus