Kazhes pierakstu burtnīca

Sanācis diezgan interesanti, ka līdz ar otrās Abderahmāna Sisako filmas noskatīšanos man izdevies nosegt vēl vienu Āfrikas valsti kino projekta ietvaros. Taču šaubu nav - kamēr Heremakono ir tipiska Mauritānijas filma, "Bamako" ir Mali kino industrijas produkts. Protams, par kino industriju "melnajā" Āfrikā vispār runāt ir diezgan smieklīgi (ne velti šis pats Sisako sanāk vairāku Āfrikas valstu ievērojamākais režisors, un tas par spīti tam, ka nekā diža viņa darbos pilnīgi noteikti nav), taču ar to jau principā vajadzētu rēķināties.

Filma, kurā tāpat kā "Heremakono" nav gluži īsti sižeta, darbība norisinās Mali galvaspilsētā Bamako un tās centrālā "līnija" ataino tiesas procesu, kurā tiek izskatīta āfrikāņu prasība pret Starptautisko valūtas fondu un G8 valstīm par Āfrikas novešanu līdz zemākajam nabadzības līmenim. Patiesībā tā sanācis, ka arī mums šī tēma ir pietiekami aktuāla. Un tātad lielu filmas daļu mēs redzam dažādus āfrikāņus argumentējam par to, kāpēc SVF ir liela mēslu un maitu bedre, bet pārīti franču juristu aizstāvam valūtas fondu. Jā, tiesas process notiek brīvā dabā, kā jau to Mali varētu gaidīt. Ir vēl pāris paralēlo "sižetu" - par kāzām, par kaut kādiem večiem, kas klausās šo tiesas procesu, bet tie ir pagalam neinteresanti, jā un vēl ir dziedāšana - arī manā izpratnē ne sevišķi būtiska šīs filmas sastāvdaļa. Diskusijas tiesas "zālē" patiesībā ir labas - un tas ir elements šajā filmā, kas man patika. Tāpat var atzīmēt, ka salīdzinoši ar "Heremakono" šeit ir daudz maz pieņemama aktierspēle - nekā sevišķa, bet arī sajūtas, ka visi aktieri kameru ieraudzījuši pirmo reizi mūžā nav. Jā, varu vēl mazliet pasūdzēties par filmas "mākslinieciskajām" ainām - piemēram, interlūdi "mežonīgo rietumu" stilā, kura, manuprāt, filmā bija pavisam nevietā. Tā vien rodas sajūta, ka režisors gribējis parādīt, ka šī filma ir simboliska māksla, kaut kas vairāk, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Bet tā, protams, nav. Tā ir gluži vienkārša filma par dzīvi vienas no trūcīgākajām Āfrikas valstīm galvaspilsētā, un tīri kā apsūdzība filma nostrādā labi. Tās ierobežojumi un trūkumi ir acīmredzami, bet man būtu jābūt patiešām ļoti naivam, lai no šādas filmas gaidīt kaut ko diži vairāk.