Tess
Romāns Polanskis bez šaubām ir ne tikai viens no ievērojamākajiem 20.gadsimta režisoriem, bet arī no pretrunīgākajiem. Paglābies no Holokausta; Mensona banda nogalināja viņa stāvoklī esošo sievu; vēlāk pats Polanskis aizbēga no tiesas, kurā bija apsūdzēts dzimumsakarā ar 13 gadīgu meiteni; un vēl citas detaļas dara viņu par ļoti, ļoti neviennozīmīgi vērtējamu personību. Tas gan diez vai sevišķi varētu ietekmēt manu viedokli par viņa desmito režisēto filmu - "Tesa", kas veidota pēc Tomasa Hārdija romāna "Tesa no d`Ērbervilu dzimtas".
Filmas sižets ir diezgan tradicionāls deviņpadsmitā gadsimta morālajai drāmai - tikumīga meitene no trūcīgas ģimenes (kura gan izrādās smalkas izcelšanās) kļūst par upuri savam bagātam pseido-radiniekam, kurš naivo meiteni izmanto un padara grūtu. Viņa aizbēg no sliktā vīrieša, dzemdē bērnu, kas jau pēc nedēļas nomirst, un tad dažus gadus smagi pārdzīvo. Vēlāk, jau atkopusies no savām emocionālajām traumām, Tesa iemīlas vietējā vikāra jaunākajā dēlā Eindželā, un viss norit labi līdz kāzu naktij, kurā viņa jaunajam vīrietim atklāj savu pagātnes sakaru ar Aleku d`Ērbervilu. Vīrietis, kurš gan pats arī nupat atzinies savos pagātnes seksuālajos grēkos, par to kļūst pamatīgi sašutis, un savu jauno sievu pamet, dodoties uz Brazīliju mēģināt kļūt par veiksmīgu fermeri.
Tesai tikām klājas arvien sliktāk - viņa strādā nožēlojamu darbu, nomirst viņas tēvs, ģimene tiek izlikta uz ielas, un vienīgais glābiņš ir pieņemt atkal Aleka d`Ērbervila palīdzību, kurš patiesībā nav nemaz tāds maitas gabals, kā varētu domāt. Tesa ar viņu dzīvo kopā, pastāvīgi gan raudot skumjas lašu asaras un esot kā suņanagla uz dibena, bet Aleks to daudz maz piecieš. Taču tad atgriežas Eindžels, kurš kādu desmit gadu laikā beidzot ir izdomājis, ka viņš ir uzvedies kā kretīns (faktiski - nesalīdzināmi sliktāk nekā "negatīvais" varonis Aleks) un kurš tagad grib dzīvot kopā ar savu mīļoto sieviņu. Protams, varbūt viņš ir pārdomājis tāpēc, ka Brazīlijā viņam gājis gaužām slikti un viņš ir atgriezies pliks, nabags un nelaimīgs (filmā gan nekas tāds netiek atklāts). Nevarot atrast labāku risinājumu savai situācijai, Tesa šajos apstākļos nogalina Aleku un aizbēg ar Eindželu, lieliski apzinoties, ka policija viņai drīz vien tiks klāt.
Tāds ļoti jautrs ir šīs filmas sižets, tieši tāds, ka man atkal un atkal ir jāpiesauc "skumjie laši", jo vismaz manā izpratnē šādi romāni kā tas, kas pamatā šai filmai, ir teju vai galvenais avots, kas ietekmējis arī 90% latviešu literatūras. Bet par pašu filmu - Nastasja Kinska ir Tesas lomā ļoti pārliecinoša. Filmā lieliski ir pastrādājuši grimma mākslinieki, ļoti labi nodrošinot galveno varoņu novecošanu. Tajā ir gana autentiski nodrošināta laikmeta atmosfēra. BET filma man nepatika - pārāk melodramatiska, pārāk tradicionāla, pārāk kaut kāda... nekāda. Neradīja manī tā nekādas emocijas, līdzjūtību pret Tesu un vēl jo vairāk Eindželu. Reāli vienīgais kaut cik pieņemamais filmas varonis ir Aleks - viņš vismaz zina, ko grib dzīvē sasniegt, muļķīgi neapvainojas, nevaimanā augu dienu un pat reizēm pasaka kaut ko apsrātīgu. Bet kopumā šī filma ir tipisks 3 stundas garš borfests, tieši tāda veida kinolente, kas man īpaši nepatīk.
Filmas sižets ir diezgan tradicionāls deviņpadsmitā gadsimta morālajai drāmai - tikumīga meitene no trūcīgas ģimenes (kura gan izrādās smalkas izcelšanās) kļūst par upuri savam bagātam pseido-radiniekam, kurš naivo meiteni izmanto un padara grūtu. Viņa aizbēg no sliktā vīrieša, dzemdē bērnu, kas jau pēc nedēļas nomirst, un tad dažus gadus smagi pārdzīvo. Vēlāk, jau atkopusies no savām emocionālajām traumām, Tesa iemīlas vietējā vikāra jaunākajā dēlā Eindželā, un viss norit labi līdz kāzu naktij, kurā viņa jaunajam vīrietim atklāj savu pagātnes sakaru ar Aleku d`Ērbervilu. Vīrietis, kurš gan pats arī nupat atzinies savos pagātnes seksuālajos grēkos, par to kļūst pamatīgi sašutis, un savu jauno sievu pamet, dodoties uz Brazīliju mēģināt kļūt par veiksmīgu fermeri.
Tesai tikām klājas arvien sliktāk - viņa strādā nožēlojamu darbu, nomirst viņas tēvs, ģimene tiek izlikta uz ielas, un vienīgais glābiņš ir pieņemt atkal Aleka d`Ērbervila palīdzību, kurš patiesībā nav nemaz tāds maitas gabals, kā varētu domāt. Tesa ar viņu dzīvo kopā, pastāvīgi gan raudot skumjas lašu asaras un esot kā suņanagla uz dibena, bet Aleks to daudz maz piecieš. Taču tad atgriežas Eindžels, kurš kādu desmit gadu laikā beidzot ir izdomājis, ka viņš ir uzvedies kā kretīns (faktiski - nesalīdzināmi sliktāk nekā "negatīvais" varonis Aleks) un kurš tagad grib dzīvot kopā ar savu mīļoto sieviņu. Protams, varbūt viņš ir pārdomājis tāpēc, ka Brazīlijā viņam gājis gaužām slikti un viņš ir atgriezies pliks, nabags un nelaimīgs (filmā gan nekas tāds netiek atklāts). Nevarot atrast labāku risinājumu savai situācijai, Tesa šajos apstākļos nogalina Aleku un aizbēg ar Eindželu, lieliski apzinoties, ka policija viņai drīz vien tiks klāt.
Tāds ļoti jautrs ir šīs filmas sižets, tieši tāds, ka man atkal un atkal ir jāpiesauc "skumjie laši", jo vismaz manā izpratnē šādi romāni kā tas, kas pamatā šai filmai, ir teju vai galvenais avots, kas ietekmējis arī 90% latviešu literatūras. Bet par pašu filmu - Nastasja Kinska ir Tesas lomā ļoti pārliecinoša. Filmā lieliski ir pastrādājuši grimma mākslinieki, ļoti labi nodrošinot galveno varoņu novecošanu. Tajā ir gana autentiski nodrošināta laikmeta atmosfēra. BET filma man nepatika - pārāk melodramatiska, pārāk tradicionāla, pārāk kaut kāda... nekāda. Neradīja manī tā nekādas emocijas, līdzjūtību pret Tesu un vēl jo vairāk Eindželu. Reāli vienīgais kaut cik pieņemamais filmas varonis ir Aleks - viņš vismaz zina, ko grib dzīvē sasniegt, muļķīgi neapvainojas, nevaimanā augu dienu un pat reizēm pasaka kaut ko apsrātīgu. Bet kopumā šī filma ir tipisks 3 stundas garš borfests, tieši tāda veida kinolente, kas man īpaši nepatīk.
2009-06-16
comments powered by Disqus