Kazhes pierakstu burtnīca

Šī ir vācu režisora filma pēc austriešu rakstnieces grāmatas, tās varoņi visi runā franču valodā, kas uzņemta Vīnē. Īsi sakot - identificēt šīs filmas piederības valsti ir grūti, bet uzticēšos IMDb un atzīšu par primāro Vāciju.
Šīs filmas pamatdomu ļoti īsi un kodolīgi izteicis Rodžers Eberts (citējot kaut ko, neatceros ko) - "Be careful what you wish for, as you might get it". Un šīs filmas galvenā varone mūzikas skolotāja Ērika (Izabella Ipēra) tiešām vēlas kaut ko tādu, ko varbūt vēlēties nevajadzētu. Patiesību sakot, Ērika ir viena stipri vien troubled būtne - talantīga pianiste un mūzikas profesore, kas apmāca talantīgus jauniešus klavierspēlē, viņa dzīvo kopā ar savu paveco un nebūt ne jaukā rakstura māti (savos pāri par 40 gados guļot ar māti vienā gultā), ir stipri vien nejauka pret saviem audzēkņiem, un paslepus apmeklē seksa veikalus, kuros skatās porno filmas. Kad Ērikā ieķeras gados jauns vīrietis (zēns?), viņa arī neļauj šīm attiecībām attīstīties daudz maz normālā veidā, bet mēģina tās ievest S&M gultnē, jo ir acīmredzami, ka Ērikai ir mazohistiskas noslieces. Tikai problēma ir tajā, ka gluži iespējams, ka šīs noslieces viņai ir vairāk iedomātas nekā reālas.
Iespējams, man šo filmu nemaz nevajadzēja skatīties - tā kā man ir gadījies lasīt (ne līdz galam gan) vienu Elfrīdes Jelīnekas romānu (jo tieši pēc viņas darba ir uzņemta šī filma), es pietiekoši labi iztēlojos, kāds varētu būt saturs citiem šīs Nobela prēmijas laureātes darbiem. "Unpleasant sex" varētu būt īss tā raksturojums, tā man vismaz šķiet. Un šī filma tieši tāda ir - stipri vien nepatīkama un diezgan depresīva. Tās personāži nav gluži tādi, ka man gribētos tiem just līdzi, drīzāk jau otrādi - Ērika ir vispār stipri neizturama un viņas rīcība lielākoties ir nežēlīga un cūciska, un tas, kā ar viņu apietas jaunais Valters, principā ir pelnīti. Cita lieta, ka arī pats Valters nav nekāds zelta gabaliņš, bet tas jau ir tikai loģiski.
Vai šī filma man kaut ko iemācīja? Vai tā mani padarīja par labāku cilvēku? Vai tā atklāja kādus slēptus cilvēka apziņas nostūrus? Domāju, ka nē. Nekas, ka tā "Kannās" saņēma Zelta palmas zaru, lai nu būtu, manuprāt, vienīgais, ar ko šī filma tiešām būtu ievērojama, tā ir Ipēras spēle tajā, bet pati filma kopumā - nekā grandioza, nekā epohāla. Normāla, bet ne vairāk.