Kazhes pierakstu burtnīca

Lai arī vispār pēdējā laikā cenšos retāk skatīties amerikāņu filmas, šai brāļu Koenu lentei uztaisīju izņēmumu. Tie tomēr ir brāļi Koeni, kuru dēļ varu arī pieļaut kādu izņēmumu. Tiesa, "The Hudsucker Proxy" netiek uzskatīta par vienu no viņu labākajām filmām, un laikam patiešām tā tāda arī nav.
Šī filma ir diezgan izteikts "tribute" trīsdesmito gadu amerikāņu komēdijām, lai arī filmas darbība norisinās piecdesmitajos gados - kas neapšaubāmi arī bija gana interesants laikmets. Diezgan izteikti jūtama līdzība ar Frenka Kapras filmām (kas manā izpratnē gan nav nekas diži labs, jo Frenku Kapru es pilnīgi noteikti nemīlu). Tā stāsta par kādu gaužām vienkāršu jaunu vīrieti, kas uzsāk darbu milzīgā kompānijā un apstākļu sakritības dēļ tiek iecelts par uzņēmuma vadītāju pēc tam, kad iepriekšējas direktors izdarījis pašnāvību, izlecot pa 44. (vai 45.) stāva logu. Šis jaunais vīrietis (Tims Robinss) ir diezgan pamatīgs lauķis, kuram gan ir šādas tādas labas idejas, bet kurš īsti nemāk tās pasniegt. Lai noskaidrotu, kas īsti notiek šajā kompānijā un kas īsti par cilvēku ir tās jaunais vadītājs, ar viņu iepazīstas izmanīgā, ātri runājošā žurnāliste Emija, kura ātri vien kļūst par Norvila (tā sauc galveno varoni) sekretāri. Sākumā viņa, protams, uzskata Norvilu par idiotu, bet tad pamazām šajā ideālistiskajā vīrietī iemīlas. Nekas, ka pa šo laiku Norvils ir paspējis zaudēt savu ideālismu. Un tikai jau vēlāk viņš to atgūst, kad apstākļi iegrozījušies pavisam slikti.
Faktiski šī filma ir tāds kā krustojums starp "It`s a Wonderful Life" un nesen skatīto "Trading Places", plus vēl šādi tādi elementi no Terija Giljema "Brazil". Nedaudz šajā filmā mani kaitināja tas, ka filma ir pārmērīgi uzspēlēta - kā jau raksturīgi attiecīgā perioda filmām, un atdarinot atbilstošās filmas bišķi par augtu ir tās "sappy" līmenis, un te nekas īpaši labs nenotiek. Brīžiem bija smieklīgi, bet ne visā filmas garumā, un kopumā dižā sajūsmā par to es nebiju. Noteikti ne viena no labākajām brāļu Koenu filmām.