Patiesībā jau šī filma nav tikai par Lūciju un seksu, bet ja jau nosaukums tāds ir, tad nedaudz par viņiem abiem pastāstīšu. Sākas filma ar to, ka Lūcija atgriežas sava drauga Lorenco dzīvoklī un atrod zīmīti, ka viņš dodoties prom uz neatgriešanos, bet minūti vēlāk atskan telefona zvans, kas Lūcija pavēsta, ka Lorenco notriecis automobīlis. Lūcija nekavējoties no dzīvokļa aizbēg.
Nākamajā ainā mēs iepazīstamies ar seksu. Tas norisinājies sešus gadus iepriekš uz kādas salas, patiesībā pat ne tieši uz salas, bet jūrā pie kādas salas. Lūcijas šajā seksā nebija - tur bija Elēna un svešinieks (kurš gan vēlāk atklājas esam tas pats Lorenco). Tas bija labākais sekss viņu abu dzīvē, lai gan vēlāk tam būs arī savas sekas.
Faktiski šī filma ir diezgan pamatīgs attiecību daudzstūris - bet ne gluži ziepju operu manierē. Jā, cilvēku tur ir daudz: Lorenco, Lūcija, Elēna, Karloss (akvalangists ar gigantisku locekli), Belēna (ja pareizi atceros viņas vārdu), Luna (Elēnas meita no "the Sex"), tas laikam viss. Ja tā paskaita - nemaz varbūt arī ne tik daudz ir šo iesaistīto personu, bet raksturīgi Medēma filmām šeit ir brīžiem ļoti grūti nošķirt to, kas patiešām notiek, no tā, kas notiek varoņu prātā, un it īpaši ievērojot to, ka Lorenco ir rakstnieks, kurš savās grāmatās vairāk vai mazāk atspoguļo savu dzīvi, bet tāpat skatītāja interpretācijai tiek atstāts pietiekoši daudz. Iesākas filma ļoti sensuāli un seksuāli, bet īstenībā Lūcija un Sekss nav filma par seksu, kā to jau vienreiz teicu, un filmas otrajā daļā neko liela šī seksa klātbūtne nav - faktiski te tā nav vairāk kā jebkurā citā Hulio Medema filmā, tālab vari nebēgt no šīs filmas, ja esi Jehovas liecinieku nometnes pārstāvis, bet tāpat tā tev sagādās vilšanos, ja gaidīsi kaut ko augstākā pakāpē neķītru. Tā ir vienkārši ļoti tipiska šī režisora filma - un tāpat kā visas citas līdz šim redzētās viņa filmas, arī šī ir ļoti laba, un paldies Hulio Medemam par to.