The English Patient

Eh, nerakstās man kaut kā šīs grāmatas apraksts. Pašu romānu izlasīju jau pirms trim nedēļām, bet par to uzrakstīt tā arī neesmu saņēmies. Slikti, vai ne? Turklāt vēl ar šo grāmatu man saistās viena muļķīga izgāšanās. Patiesībā gan ne tāda, ka daudzi to varētu būt piefiksēkuši, un tomēr. Kad pirms gadiem pieciem ar Normi kopā veidojām virtuālo grupu Textūra - neeksistējošu Latgales geju ansambli - vienam no tās dalībniekiem kā mīļāko grāmatu norādīju "Angļu pacientu" (ap to laiku pie mums kino izrādīja pēc šīs grāmatas uzņemto filmu). Kur tad izgāšanās? Faktiski - tajā, ka tobrīd es pat nenojautu, ka "Angļu pacients" patiešām ir ievērojams romāns (biju domājis, ka tas ir tikai ticis novelizēts pēc filmas iznākšanas) un pat vēl vairāk - ka šis romāns pat saņēmis Bukera prēmiju.
Vienā ziņā gan nenožēloju savu iepriekš nievājošo attieksmi pret šo grāmatu - tā man absolūti nešķita saistoša. Varbūt pie vainas bija neveiksmīgs vāciskais tulkojums (par to tagad grūti spriest), varbūt - kaut kas cits, bet grāmata lasījās ar šausmīgu piespiešanos un cauri tai izbūros tikai tāpēc, ka savādāk nebūtu pareizi. Tās darbība norisinās 30.-40.gados vairākās ģeogrāfiskās vietās, bet "tagadnes" ainas norisinās kara plosītā Itālijā, kurā medmāsa kopj ļoti smagi cietušu (apdegumu veidā) pacientu, par kuru zināms vien tas, ka viņš ir anglis. Lai iegūtu vairāk informācijas par šo romānu - vari to izlasīt vai vismaz apskatīt tā aprakstu angliskajā Wikipedia, kas ir gana garš un izsmeļošs. Man, kā jau minēju, grāmata šķita saraustīta un grūti lasāma, un ne sevišķi aizraujoša. Protams, allaž rēķinos ar iespēju, ka nespēju uztvert augsto mākslu - varbūt tā patiešām ir, nezinu, bet sajūsmas par šo grāmatu man patiešām nebija, itin nemaz.
2009-07-04
5.0
comments powered by Disqus