Kazhes pierakstu burtnīca

Tas jau vairs nav smieklīgi - man ne pārāk patīk Verbēra grāmatas, bet es esmu izlasījis gandrīz visus viņa veikumus. Turklāt pēc pēdējās "Dievu" grāmatas stingri biju apņēmies pielikt punktu laika veltīšanai šim autoram. Un "Zvaigžņu tauriņu" es patiešām nebiju plānojis lasīt, taču sanāca tā, ka man steidzami vajadzēja paņemt no vecāku grāmatu plaukta kaut ko lasāmu un nelasītu, un izvēle krita tieši uz šo grāmatu. Un tādā veidā es izlasīju nu jau desmito viņa romānu. Vājprāts, vai ne?
"Zvaigžņu tauriņš" ir kopumā ļoti tipisks Verbēra darbs - ar šim autoram raksturīgiem personāžiem, idejiskajiem elementiem un romāna uzbūvi. Kā gandrīz visur viņa grāmatās, parādās Verbēra mīļākā pretruna skudras pret žurkām, civilizācijas iespējamie attīstības modeļi un pasaules mainīšanas mēģinājumi. Šoreiz romāns stāsta par kādu zinātnieku, kurš izgudro jauna parauga kosmosa kuģi, kurā varētu veikt ceļojumu uz citu galaktiku, lai izglābtu nelielu daļu cilvēku populācijas, uz Zemes strauji tuvojoties atomkaram. Kosmosa kuģa būvi atbalsta pasaulē bagātākais cilvēks, līdz ar to šī projekta realizācija ir iespējama. Protams, raksturīgi Verbēra grāmatām, veidojas arī masveida protesti pret šo kosmisko projektu, bet Īvam (tā sauc zinātnieku) izdodas savākt kuģa pasažierus pietiekamā skaitā (nieka 144 tūkstošus!) un cilvēki var doties pēc savas "pēdējās iespējas", proti, mēģināt izveidot civilizāciju kādā citā visuma nostūrī (kā nekā ceļojumam jāilgst vismaz 1000 gadus). Tad sākas problēmas, sacelšanas, izrādās, ka labi atlasītie cilvēki tomēr nemaz tik labi nav, un tā tālāk. Paralēli te vēl risinās vismaz pārītis love storiju, neizbēgama skudrupūžņu novērošana, un citas detaļas, bez kurām nav iedomājams neviens Verbēra romāns. Tiesa kas tiesa - atkārtošanās ir šim rakstniekam ļoti raksturīga.
Ja iepriekš esi izlasījis jau deviņas Verbēra grāmatas, diez vai "Zvaigžņu tauriņš" tev kļūs par sevišķu atklāsmi. Ja tev tas būtu viņa pirmais romāns, es tāpat neticu, ka tevi tas varētu pamatīgi pārsteigt - faktiski šī ir tipiska otrās šķiras zinātniskā fantastika, ne pārāk aizraujoši uzrakstīta, brīžam tuvojoties pat tādam kā Dena Brauna līmenim. Arī romāna nobeigums, kurā Verbērs laikam jau gribējis pārsteigt lasītāju, varētu būt veiksmīgāks - jo šāds risinājums ir jau izmantots tik daudzviet (sākot ar "Planet of the Apes" un beidzot ar Duglasa Adamsa "Hitchhiker`s guide to the galaxy"), ka neko negaidītu tas man sarūpēt nespēj.
Kārtējo reizi varu tikai pārliecināties par jau daudzkārt atkārtotās maksimas patiesību - ja kā pirmo Verbēra grāmatu es būtu izlasījis vienalga ko, izņemot "Eņģeļu impēriju", vairāk kā vienu viņa grāmatu es nemaz neizlasītu. Lai gan - vismaz salīdzinoši ar pēdējo "Dievu" cikla grāmatu, šī ir vismaz nedaudz labāka.