Let`s Hear It for the Deaf Man
Nosaukt anglisko grāmatu klāstu Rīgas Centrālajā bibliotēkā par lielisku būtu patiešām grandiozs pārspīlējums. Tad jau drīzāk varētu teikt, ka grāmatas angļu valodā tur ir pieejamas ne vien nelielā skaitā, bet arī bēdīgā kvalitātē, un pavisam neliela daļa šo grāmatu ietilpst kādā no mani interesējošajām kategorijām. Eda Makbeina romāns "Ieklausīsimies kurlajā vīrā" noteikti nav viens no retajiem izņēmumiem.
Iesākumam nedaudz informācijas par grāmatas autoru. Eds Makbeins jeb Evans Hanters jeb īstajā vārdā Salvatore Lombino bija amerikāņu rakstnieks, kas pamatā specializējās detektīvromānos un kura kopējā bibliogrāfija ir vienkārši biedējoši gara - stipri virs 100 grāmatām. Tikai detektīvu sērijā par noziegumiem 87.iecirknī (kurā ietilpst arī šis romāns) ir vairāk par 50 romāniem, bet Makbeins (Hanters?) sarakstīja vēl ļoti, ļoti daudz grāmatu ārpus šīs sērijas. Lai nu vai kā, esmu visai drošs, ka sevišķi tuva iepazīšanās ar viņa daiļradi man nespīd.
"Let`s hear it for the deaf man" ir maksimāli tradicionāls detektīvromāns, kurā, kā apgalvo autors, visas policijas procedūras tiek atspoguļotas maksimāli autentiski - vispār, cik saprotu, Makbeina romāniem tas ir raksturīgs, ka varoņi rīkojas atbilstoši policijai reāli pieejamajiem instrumentiem, nemēģina aizturēt aizdomās turamo, ja viņiem nav pietiekami pierādījumu un tā tālāk. Grāmatā policija paralēli strādā ar trīs lietām, no kurām centrālā ir kāda vietējā mēroga slavena noziedznieka telefona zvani un cita veida vēstījumi policijai par tēmu, kā viņš 30.aprīlī aplaupīs vienu no pilsētas bankām. Otrajā sižeta līnijā tiek meklēts zaglis, kas apzadzis veselu virkni rajona dzīvokļi. Trešajā - nezināmi ļaudis, kas nogalinājuši vienu "mataini". Galvenais varonis no policijas puses ir detektīvs Karella, no noziedznieku - "kurlais vīrs", kurš ar policiju pamatīgi spēlējas.
Kā jau to varētu gaidīt no detektīvromāna, "Let`s hear it for the deaf man" lasās ļoti viegli un raiti (rakstīts tas ir stipri vien vienkāršā valodā) un ar izklaides faktoru tam viss ir kārtībā - vispār kā darba dienu vakaru grāmata tas ir pieņemams, it īpaši, ja vēlies kaut cik papraktizēties angliskā lasīšanā. No mākslas tur, protams, gan nav ne miņas, un citu sava žanra pārstāvju vidū romāns arī ne ar ko neizceļas.
Iesākumam nedaudz informācijas par grāmatas autoru. Eds Makbeins jeb Evans Hanters jeb īstajā vārdā Salvatore Lombino bija amerikāņu rakstnieks, kas pamatā specializējās detektīvromānos un kura kopējā bibliogrāfija ir vienkārši biedējoši gara - stipri virs 100 grāmatām. Tikai detektīvu sērijā par noziegumiem 87.iecirknī (kurā ietilpst arī šis romāns) ir vairāk par 50 romāniem, bet Makbeins (Hanters?) sarakstīja vēl ļoti, ļoti daudz grāmatu ārpus šīs sērijas. Lai nu vai kā, esmu visai drošs, ka sevišķi tuva iepazīšanās ar viņa daiļradi man nespīd.
"Let`s hear it for the deaf man" ir maksimāli tradicionāls detektīvromāns, kurā, kā apgalvo autors, visas policijas procedūras tiek atspoguļotas maksimāli autentiski - vispār, cik saprotu, Makbeina romāniem tas ir raksturīgs, ka varoņi rīkojas atbilstoši policijai reāli pieejamajiem instrumentiem, nemēģina aizturēt aizdomās turamo, ja viņiem nav pietiekami pierādījumu un tā tālāk. Grāmatā policija paralēli strādā ar trīs lietām, no kurām centrālā ir kāda vietējā mēroga slavena noziedznieka telefona zvani un cita veida vēstījumi policijai par tēmu, kā viņš 30.aprīlī aplaupīs vienu no pilsētas bankām. Otrajā sižeta līnijā tiek meklēts zaglis, kas apzadzis veselu virkni rajona dzīvokļi. Trešajā - nezināmi ļaudis, kas nogalinājuši vienu "mataini". Galvenais varonis no policijas puses ir detektīvs Karella, no noziedznieku - "kurlais vīrs", kurš ar policiju pamatīgi spēlējas.
Kā jau to varētu gaidīt no detektīvromāna, "Let`s hear it for the deaf man" lasās ļoti viegli un raiti (rakstīts tas ir stipri vien vienkāršā valodā) un ar izklaides faktoru tam viss ir kārtībā - vispār kā darba dienu vakaru grāmata tas ir pieņemams, it īpaši, ja vēlies kaut cik papraktizēties angliskā lasīšanā. No mākslas tur, protams, gan nav ne miņas, un citu sava žanra pārstāvju vidū romāns arī ne ar ko neizceļas.
2009-07-24
comments powered by Disqus