Kazhes pierakstu burtnīca

Ko es zinu par franču rakstnieku Gustavu Flobēru? Patiesību sakot - gaužām maz. Varbūt vienīgi to, ka viņš dzīvoja gana sen un to, ka viņa slavenākā grāmata ir "Bovarī kundze", kuru es, protams, neesmu lasījis. Pēc šī Džuljēna Bārnsa romāna man patiesībā pat radās vēlme iepazīt Flobēru tuvāk. Kā teiktu mūsu leģendārā literatūras skolotāja Aina Britāne: "Izlasītais Bārnsa romāns - manas vēlmes iepazīt Flobēra daiļradi rosinātājs."
"Flobēra papagailis" līdzās "Pasaules vēsturei" ir viens no slavenākajiem Bārnsa darbiem, kas ticis arī Būkera balvas īsajā sarakstā. Te gribu piebilst, ka Būkers man šobrīd šķiet nopietnākais kritērijs, kas attiecas uz labām grāmatām - proti, šo balvu es pilnīgi noteikti vērtēju augstāk nekā Nobela prēmiju, kas ir pārspīlēti politizēts pasākums un kura titulētie rakstnieki mani ļoti reti spēj piesaistīt. Ne pārāk pārsteidzošā kārtā šis romāns stāsta par Gustavu Flobēru un viņa papagaili. Proti, grāmatas sākumā tiek sniegts kāda Flobēra stāsta atreferējums par sievieti, kuras tuvākā dzīvā būtne bija viņas papagailis un kura savā pēdējā stundiņā redz papagaii viņu aicinām uz debesu valstību. Šī stāsta tapšanas vajadzībā Flobērs bija no muzeja aizņēmies papagaiļa izbāzni, bet mūsdienās divos dažādos Flobēra muzejos ir atrodams pa vienam "autentiskajam" papagailim. Un tad ir jautājums - kurš ir īstais?
Sagaidīju, ka turpmākais romāns man stāstīs galvenā varoņa (pusmūža ārsta) piedzīvojumus, mēģinot atklāt papagaiļu mīklu, bet Bārnss nav tik triviāls rakstnieks, lai atbilstu maniem pareģojumiem. Faktiski turpmākais romāns ir viss, kas vien iespējams, tikai ne tas, ko es gaidīju. Ļoti saistošā un netipiskā veidā Bārnss atklāj mums stāstu par Flobēru - bet vienlaikus man nav nekādas pārliecības, ka tas, ko viņš pasniedz kā patiesību, faktiski nav izdoma - par to ir visai grūti spriest.
Taču viegli spriest ir par ko citu - par to, ka šī grāmata ir patiešām lieliski uzrakstīta, par to, ka biogrāfiskā romāna žanrā kaut ko līdzvērtīgu man reti ir nācies sastapt - tik dzīvi un tik netriviāli pasniegt cilvēka biogrāfiju patiešām vajag mācēt. Īsi sakot - esmu ļoti gandarīts, ka šo grāmatu izlasīju.