Otrā novele stāsta par Donžuānu (oriģinālo) un to, kā viņa neauglīgā mīļākā sagādā Donžuānam sievu, kas tam dotu bērnu, kuram viņa kļūtu par māti. Donžuāns pats atkal ir varonis zem tupeles, turklāt viņa topošā sieva ir ieķērusies Donžuāna mīļākajā.
Trešā novele stāsta ļoti skaistu sievieti, kuru viņas tēvs grib pārdot iespējami labākam preciniekam, bet viņa tēvam par spīti salaiž ar visiem iespējamiem pretendentiem, taču izrādās, ka neviens no viņiem nav gana drosmīgs, lai pret viņas tēva gribu ar šo meiteni dotos prom. Tad beidzot sievieti noskata viens Amerikā pie bagātības ticis vīrietis, kurš tīk arī viņas tēvam, un kurš viņu apprec. Sieviete visu laiku gan šaubās par to, vai viņa mīl savu vīru un vai tas mīl viņu, tad viņa sāk kaut ko līdzīgu sakaram ar vienu vīra draugu, taču tas spītīgi noliedz, ka viņa sieva spētu viņu krāpt, bet kad viņam tas pieriebjas, viņš panāk, ka sievieti atzīst par traku, tad viņa ārstējas un atkal atgriežas pie vīra.
Vai man patika šīs noveles? Drīzāk es teikšu, ka nē. Uzrakstīts jau, protams, gana labi, gana saistoši, bet pats vēstījums mani kaut kā neinteresēja, iespējams, ja es labāk orientētos Servantesa darbos (no viņa esmu lasījis tikai "Donu Kihotu"), mans spriedums būtu savādāks, bet tā sevišķa interese par šo grāmatu man neradās un nākamreiz, pirms pasūtīt kaut ko no Unamuno, es vēl padomāšu.