La Haine
Metjū Kasovica filmu "Naids" man ļoti uzstājīgi rekomendēja Kžištofs - mūsu poļu kaučsērferis, kurš pavēstīja, ka viņaprāt tā esot vislabākā filma, ko viņš jebkad esot redzējis. Ar labākajām filmām man allaž ir daudz problēmu - ja kaut ko rekomendē cilvēks, kura viedokli es respektēju, no vienas puses esmu noskaņots skeptiski (jo es allaž esmu šādi noskaņots), no otras man tomēr gribas šajā filmā saskatīt to pozitīvo, ko tajā redz attiecīgais cilvēks. Īsi sakot - emocionāla dilemma. Līdz ar to nav brīnums, ka es vairākas nedēļas (mēnesi?) nevarēju saņemties šo filmu skatīties. Beigu beigās to skatījos neadekvāti agrā laikā sestdienas rītā, kamēr Liene vēl gulēja (sāku skatīties filmu neilgi pēc septiņiem). Un domājams, ka darīju pareizi, jo šī filma pilnīgi noteikti neatbilst vienai no Lienei tuvākajām kino kategorijām.
Filmas centrā ir trīs draugi, kurus vieno nākšana no trūcīgām aprindām un dzīvošana kādā no Parīzes nožēlojamajiem guļamrajoniem. Šie draugi ir atšķirīgi sava etniskās izcelsmes dēļ - ebrejs, arābs un āfrikānis. Vincs (ebrejs) ir trijotnes agresīvākais pārstāvis, kurš nejauši atradis policista pazaudētu pistoli un plāno, kā viņš nogalinās policistu. Saīds (arābs) ir vieglprātīgākais puisis trijotnē, kurš īsti neaizdomājas par to, kas un kāpēc viņam apkārt notiek un kālab viņa dzīve ir tāda, kāda tā ir. Ibērs (āfrikānis) nodarbojas ar boksu, tirgo narkotikas un vienlaikus cenšas izbēgt no naida apļa, kurā atrodas viņš un viņa draugi, viņš neuzskata, ka vardarbība ir pareizā atbilde uz vardarbību. Mums tiek parādīta viena diena (un nakts) šīs trijotnes dzīvē, puišiem praktizējot viņu sīko noziedzību, reizēm iekuļoties lielākos mēslos, saskaroties gan ar jaukiem policistiem, gan ar pretīgiem policistiem, gan ar labiem bandītiem, gan ar pretīgiem bandītiem.
Ja man šī filma būtu ar kaut ko jāsalīdzina, es teiktu, ka tas ir kaut kas pa vidu starp "City of God" un "Crash", pasaules uzskata ziņā gan līdzīgāka pirmajai un nevis otrajai, jo "La Haine" nekādu īpašu morāli nesniedz.
Vai šī filma nosoda rasismu? Neesmu pārliecināts. Vai šī filma vispār kaut ko nosoda un par kaut ko tevi pārliecina? Domāju, ka nē. Šķiet, ka tas nav bijis viens no filmas veidotāju mērķiem, un tas vispār nav franču kino raksturīgi - dot jebkādu morāli. Tā ir vienkārši filma par troubled youth, kaut kas līdzīgs kā "400 blows" - jā, gribētos teikt, ka šī filma ļoti pamatīgi atsit senāku laiku franču kino - tos pašus Trufo, Godāru - ne velti arī šī filma ir melnbalta, un tās noskaņa ir tipiska jaunajam franču vilnim, kurš 1995.gadā, protams, nepavisam nebija jauns. Man tā noteikti nekļūs par mīļāko redzēto filmu, un es to neatzīšu kā absolūtu kino virsotni (kas gan no manis būtu to gaidījis), bet varu teikt - ļoti laba filma, smaga filma, ne tāda filma, ko skatīties draugu kompānijā, dzerot alu un ēdot barankas.
Filmas centrā ir trīs draugi, kurus vieno nākšana no trūcīgām aprindām un dzīvošana kādā no Parīzes nožēlojamajiem guļamrajoniem. Šie draugi ir atšķirīgi sava etniskās izcelsmes dēļ - ebrejs, arābs un āfrikānis. Vincs (ebrejs) ir trijotnes agresīvākais pārstāvis, kurš nejauši atradis policista pazaudētu pistoli un plāno, kā viņš nogalinās policistu. Saīds (arābs) ir vieglprātīgākais puisis trijotnē, kurš īsti neaizdomājas par to, kas un kāpēc viņam apkārt notiek un kālab viņa dzīve ir tāda, kāda tā ir. Ibērs (āfrikānis) nodarbojas ar boksu, tirgo narkotikas un vienlaikus cenšas izbēgt no naida apļa, kurā atrodas viņš un viņa draugi, viņš neuzskata, ka vardarbība ir pareizā atbilde uz vardarbību. Mums tiek parādīta viena diena (un nakts) šīs trijotnes dzīvē, puišiem praktizējot viņu sīko noziedzību, reizēm iekuļoties lielākos mēslos, saskaroties gan ar jaukiem policistiem, gan ar pretīgiem policistiem, gan ar labiem bandītiem, gan ar pretīgiem bandītiem.
Ja man šī filma būtu ar kaut ko jāsalīdzina, es teiktu, ka tas ir kaut kas pa vidu starp "City of God" un "Crash", pasaules uzskata ziņā gan līdzīgāka pirmajai un nevis otrajai, jo "La Haine" nekādu īpašu morāli nesniedz.
Vai šī filma nosoda rasismu? Neesmu pārliecināts. Vai šī filma vispār kaut ko nosoda un par kaut ko tevi pārliecina? Domāju, ka nē. Šķiet, ka tas nav bijis viens no filmas veidotāju mērķiem, un tas vispār nav franču kino raksturīgi - dot jebkādu morāli. Tā ir vienkārši filma par troubled youth, kaut kas līdzīgs kā "400 blows" - jā, gribētos teikt, ka šī filma ļoti pamatīgi atsit senāku laiku franču kino - tos pašus Trufo, Godāru - ne velti arī šī filma ir melnbalta, un tās noskaņa ir tipiska jaunajam franču vilnim, kurš 1995.gadā, protams, nepavisam nebija jauns. Man tā noteikti nekļūs par mīļāko redzēto filmu, un es to neatzīšu kā absolūtu kino virsotni (kas gan no manis būtu to gaidījis), bet varu teikt - ļoti laba filma, smaga filma, ne tāda filma, ko skatīties draugu kompānijā, dzerot alu un ēdot barankas.
2009-08-22
comments powered by Disqus