Kazhes pierakstu burtnīca

Līdz ar "Life is elsewhere" esmu izlasījis pēdējo līdz šim neiepazīto Milana Kunderas romānu. Kā jau var nojaust, Kunderas darbu vidū šī netiek uzskatīta par svarīgāko grāmatu, un patiesībā es pat īsti nebiju piefiksējis tās eksistenci. Tā ir pēdējā grāmata, ko viņš uzrakstīja vēl Čehoslovākijā, bet nav tā, ka šeit būtu radikāli jūtamas kādas citām šī autora grāmatām neraksturīgas vēsmas. Tipiski kunderiskā manierē romānā tiek attēlots kāda dzejnieka un viņa mātes likteņstāsts, kurā netrūkst gan tradicionālu idejiskas kategorijas jautājumu - puiša saistīšanās ar komunistiem un iekšējs konflikts tādēļ, ka viņa dzeja neatbilst jaunajām komunistiskajām vēsmām, gan Kunderam ļoti raksturīgu seksualitātes noskaņu - ieskaitot mātes sakaru ar gleznotāju un paša puiša seksuālo biklumu, bailes no pašu ķermeņiem un tā tālāk. Kā jau teicu - ļoti tipisks Kunderas romāns, kas tipiski Kunderam ir vienkārši super meistarīgi uzrakstīts, bet uz citu viņa grāmatu fona tomēr nekā diža šajā grāmatā nav. Ir daži arī Kunderam raksturīgi postmoderni knifiņi, spēles ar hronoloģiju un skatpunkta maiņu, bet tas viss, kā jau minēju, nav nekas jauns viņa daiļradē un citviet viņš to pašu ir realizējis labāk.
Protams, nevar nepieminēt, ka grāmatā noteikti ir novērojamas arī kādas autobiogrāfiskas notis - vismaz tāda sajūta man radās, ka lielā mērā liriskais varonis ir pats Kundera jaunībā (viņš jau arī bija komunistu cienītājs, plus apmēram sakrīt arī viņa un varoņa dzimšanas gadi). Lai gan - kāds tur brīnums, literatūra vispār ir viens vienīgs autobiogrāfiskums, tā man šķiet.
Ja tu neesi lasījis Kunderu, iespējams, šī grāmata tev šķitīs pat ļoti laba. Un tomēr tādā gadījumā es tev rekomendētu sākt ar kaut ko citu - "The book of laughter and forgetting", "The unbearable lightness of being", "Immortality", "Laughable loves". Tikām "Dzīve ir citur" ir izlasīšanas vērta pamatā tādā gadījumā, ja tu vēlies (kā es) šo rakstnieku pazīt iespējami pilnīgāk. Gluži, ka tas būtu praktiski noderīgi, es varbūt arī neteikšu.