Youth: Scenes from Provincial Life II
J.M.Kocē (neesmu drošs, ka viņa uzvārds latviski pierakstāms tieši šādi) kā izrādās ir viens no pasaulē ievērojamākajiem rakstniekiem. Divkāršs Būkera prēmijas ieguvējs, Nobela balvas laureāts un visādi citādi ļoti ievērojams rakstnieks.
Jāatzīst gan, ka "Jaunība" nav viens no viņa slavenākajiem romāniem, bet gan vienkārši grāmata, ko man gadījās paņemt no bibliotēkas.
Sākotnēji biju domājis to lasīt lidmašīnā atceļā no Tamperes uz Rīgu, bet nogurums izrādījās spēcīgāks par manu apņēmību, kā rezultātā Kocē romānu lasīju jau dzimtenes ārēs.
Šī, kā uzzināju vēlāk, ir autobiogrāfiska grāmata iz paša Kocē dzīves, par to, kā viņš atstāja dzimto Dienvidāfriku, lai kļūtu par dzejnieku Londonā, taču visai ātri tā vietā iekārtojās strādāt IBM, kur viņa dzejnieka gars nevarēja izpausties, tad kādu laiku bija bezdarbnieks, bet vēlāk iekārtojās citā programmētāja vakancē. Jā, tā ir diezgan reta parādība - šīs grāmatas varonis (autors) strādāja IBM tajos laikos, kad datori vēl nepavisam nebija ikviena cilvēka ikdienas sastāvdaļa - romāna darbība norisinās 1962.-1966.gados. Tātad šī grāmata ir par to, kā tās galvenais varonis sāk saprast pats sevi, par viņa nelaimīgajiem sakariem (kuri nevar lepoties ar lielu mīlestības klātbūtni tajos), par skumjo rutīnu un ne sevišķi jautrākajām fantāzijām, par politiku - varoņa simpātijām pret PSRS un antipātijām pret paša dzimteni un jo īpaši pasaules policistu - ASV. Protams, grūti šobrīd teikt, vai sešdesmito sākumā ASV jau bija tāda pati reputācija kā mūsdienās, bet es droši zinu, ka patlaban šo lietu noskaidrot negrasos.
Vai man šī grāmata patika? Atbilde būtu - pa daļai. It kā jau uzrakstīta labi, saistoši, bet nekā diži īpaša tajā nav. Tāds visai ikdienišķi pasniegts ne pārāk aizraujošs stāsts par ne pārāk aizraujošu varoni. Nezinu, varbūt Kocē tur atklāj kādas šokējošas (citiem) detaļas no savas dzīves, varbūt šī grāmata ir ar kaut ko ievērojama, bet man tā šķita esam gluži vienkāršs audzinošā romāna paraugs, nekā grandioza, nekā atmiņā paliekoša. Var izlasīt kaut vai tāpēc vien, ka to angliski lasīt nemaz nav grūti, bet to neizlasot neko daudz tu nezaudēsi. Šī nebūs tā grāmata, par kuras saturu tu strīdēsies ar draugiem ar putām uz lūpām. Šī būs tā grāmata, kura ieies tavā izlasīto grāmatu sarakstā statistikas sadaļā. Un nekas, ka Kocē ir tik ievērojams rakstnieks.
Jāatzīst gan, ka "Jaunība" nav viens no viņa slavenākajiem romāniem, bet gan vienkārši grāmata, ko man gadījās paņemt no bibliotēkas.
Sākotnēji biju domājis to lasīt lidmašīnā atceļā no Tamperes uz Rīgu, bet nogurums izrādījās spēcīgāks par manu apņēmību, kā rezultātā Kocē romānu lasīju jau dzimtenes ārēs.
Šī, kā uzzināju vēlāk, ir autobiogrāfiska grāmata iz paša Kocē dzīves, par to, kā viņš atstāja dzimto Dienvidāfriku, lai kļūtu par dzejnieku Londonā, taču visai ātri tā vietā iekārtojās strādāt IBM, kur viņa dzejnieka gars nevarēja izpausties, tad kādu laiku bija bezdarbnieks, bet vēlāk iekārtojās citā programmētāja vakancē. Jā, tā ir diezgan reta parādība - šīs grāmatas varonis (autors) strādāja IBM tajos laikos, kad datori vēl nepavisam nebija ikviena cilvēka ikdienas sastāvdaļa - romāna darbība norisinās 1962.-1966.gados. Tātad šī grāmata ir par to, kā tās galvenais varonis sāk saprast pats sevi, par viņa nelaimīgajiem sakariem (kuri nevar lepoties ar lielu mīlestības klātbūtni tajos), par skumjo rutīnu un ne sevišķi jautrākajām fantāzijām, par politiku - varoņa simpātijām pret PSRS un antipātijām pret paša dzimteni un jo īpaši pasaules policistu - ASV. Protams, grūti šobrīd teikt, vai sešdesmito sākumā ASV jau bija tāda pati reputācija kā mūsdienās, bet es droši zinu, ka patlaban šo lietu noskaidrot negrasos.
Vai man šī grāmata patika? Atbilde būtu - pa daļai. It kā jau uzrakstīta labi, saistoši, bet nekā diži īpaša tajā nav. Tāds visai ikdienišķi pasniegts ne pārāk aizraujošs stāsts par ne pārāk aizraujošu varoni. Nezinu, varbūt Kocē tur atklāj kādas šokējošas (citiem) detaļas no savas dzīves, varbūt šī grāmata ir ar kaut ko ievērojama, bet man tā šķita esam gluži vienkāršs audzinošā romāna paraugs, nekā grandioza, nekā atmiņā paliekoša. Var izlasīt kaut vai tāpēc vien, ka to angliski lasīt nemaz nav grūti, bet to neizlasot neko daudz tu nezaudēsi. Šī nebūs tā grāmata, par kuras saturu tu strīdēsies ar draugiem ar putām uz lūpām. Šī būs tā grāmata, kura ieies tavā izlasīto grāmatu sarakstā statistikas sadaļā. Un nekas, ka Kocē ir tik ievērojams rakstnieks.
2009-09-21
comments powered by Disqus